KNAB nesaskata būtiskus riskus partijām izmaksājamās valsts naudas iesaldēšanā

Tāpat tas nepalielinās valsts budžeta finansējumu saņemošo partiju atkarību no privātajiem ziedotājiem, pārliecināts KNAB.

Biroja īstenotā politisko partiju finansēšanas noteikumu izpildes kontrole liecina, ka partijām izmaksājamais valsts finansējums nodrošina iespēju tām īstenot savu darbību, piebilda KNAB.

Kā vēstīts, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) paziņojusi, ka valsts finansējums politiskajām partijām nākamgad pieaugt nedrīkst un tiks iesaldēts.

Premjere paudusi, ka koalīcijas partneri atbalstījuši viņas priekšlikumu par valsts finansējuma, kas pašlaik ir piesaistīts minimālās algas līmenim, indeksācijas apturēšanu.

Saskaņā ar KNAB informāciju 2023.gadā 12 politiskajām partijām vai to apvienībām no valsts budžeta tika izmaksāti 5 675 351 eiro.

KNAB dati rāda, ka valsts budžeta finansējums politiskajām partijām un to apvienībām 2024.gadā kopumā būs jau 6,65 miljoni eiro. Visvairāk jeb 1,12 miljonus eiro piešķirti "Jaunajai vienotībai", 898 761 eiro - Zaļo un zemnieku savienībai, 790 482 eiro - "Apvienotajam sarakstam", 752 007 eiro - Nacionālajai apvienībai. Ap 0,5 miljonus eiro saņems trīs partijas - "Stabilitātei", "Progresīvie" un "Latvija pirmajā vietā", bet kopumā starp naudas saņēmējiem būs vēl seši politiskie spēki, daļa no kuriem nav pārstāvēti nekādās varas struktūrās un politisko darbību veic minimāli.

Likums nosaka, ka valsts budžeta finansējumu piešķir politiskajiem spēkiem, par kuriem pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju. Piešķiramais finansējums ir sasaistīts ar minimālās algas apmēru, tādējādi tās celšana nozīmē arī partiju valsts finansējuma palielināšanu. Plānots, ka 2025.gadā minimālā alga pieaugs no 700 eiro līdz 740 eiro, 2026.gadā - līdz 780 eiro, 2027.gadā - līdz 820 eiro, bet 2028.gadā - līdz 860 eiro, kas atbilstoši likumam nozīmēs arī regulāru partijām izmaksātā finansējuma pieaugumu.