Šajā vasarā visā pasaulē tika piedzīvoti karstuma viļņi, kurus pēc zinātnieku atzinuma pastiprināja cilvēku veicinātās klimata pārmaiņas.
"Pēdējo triju mēnešu laikā zemeslode ir pieredzējusi karstāko jūniju un augustu, karstāko jebkad reģistrēto dienu, un karstāko jebkad reģistrēto ziemeļu [puslodes] vasaru," ziņojumā atzina C3S vicedirektore Samanta Bērdžesa.
"Šī rekordlielo temperatūru virkne palielina iespējamību, ka 2024.gads būs karstākais, kāds jebkad reģistrēts."
Vidējā globālā temperatūra uz Zemes virsmas augustā bija 16,8 grādi pēc Celsija.
Jūnija un augusta globālā temperatūra par 1,5 Celsija grādiem pārsniedza vidējo temperatūru laika posmā no 1850. līdz 1900.gadam, kas ir atskaites periods pirmsindustriālajam laikmetam.
Karstumu 2023.gadā un 2024.gada sākumā saasināja cikliskā meteoroloģiskā parādība "El Nino", tomēr C3S zinātnieks Žiljēns Nikolā sacīja, ka tā ietekme nebija tik stipra, kāda tā reizēm bijusi.
Pretējā cikliskā meteoroloģiskā parādība "La Nina" vēl nav sākusies.
Pretēji globālajai tendencei tādos reģionos kā Aļaska, ASV austrumi, daļa Dienvidamerikas, Pakistāna un Sāhelas tuksnešu zona Āfrikas ziemeļos augustā temperatūra bija zemāka par vidējo.