4. septembrī mūžībā devusies kādreizējā Daugavpils teātra direktore (2001-2009), aktrise un 12. Saeimas deputāte Inese Laizāne. Dienu iepriekš, 3. septembrī, Daugavpils teātris dalījās ar vēl vienu sēru vēsti par aizgājušo režisoru Valentīnu Maculēviču, kurš vadīja Daugavpils teātri no 1996. līdz 2001. gadam.
Divu dienu laikā mūžībā devušies divi kādreizējie Daugavpils teātra vadītāji
Inese Laizāne dzimusi Balvos. Jau skolas laikā interesējusies par teātri, darbojusies teātra studijā.
1988. gadā iestājusies Latvijas Konservatorijā, Daugavpils teātra aktieru kursā.
Kopš 1990. gada – aktrise Daugavpils teātrī.
Bez virknes lomu teātrī filmējusies arī filmās "Maija un Paija" (kalpone Ciesa) un "Cilvēka bērns" (Zuze), vēsturiskajā videofilmā "Emīls Dārziņš" (Marija Dārziņa), televīzijas iestudējumā "Žannas d`Arkas otrā nāve" (Žanna d'Arka).
Laika posmā no 1999. līdz 2001. gadam bijusi Daugavpils teātra literārās daļas vadītāja. 2001. gadā kļuva par Daugavpils teātra direktori, vadīja teātri astoņus gadus.
Ineses Laizānes vadības laiku kolēģi atminas ar pirmajiem anšlāgiem (situācija, kad visas biļetes uz izrādi ir izpārdotas) pēc ilgiem gadiem, aktīvām viesizrādēm Latvijā un ārzemēs, sadarbību ar viesmāksliniekiem un stabilitāti. Viņa bija izcila, talantīga aktrise un gaišs cilvēks, kura sirdi nekad nepameta rūpes par kolēģu un teātrī rasto draugu nākotni.
Maculēvičs vadīja Daugavpils teātri no 1996. līdz 2001. gadam. "Valentīns Maculēvičs atnāca teātrim smagā laikā. Uzsākot darbu Daugavpils teātrī, viņa sapnis bija atjaunot latviešu trupu, un šo sapni viņš īstenoja.
Pateicoties viņa pūlēm un iniciatīvai tika uzņemts jauns aktieru kurss Daugavpils Universitātē un pakāpeniski tika atjaunota teātra latviešu trupa," raksta teātra pārstāvji.
"Teātris bija viņa mājas, kurās bija jāievieš kārtība. Tēlaini runājot, mēs, būdami jauni aktieri, bijām bērni, bet viņš (it kā) stingrs tēvs. Bet mēs skaidri zinājām, ka aiz stingra cilvēka fasādes slēpās trausla, ievainojama dvēsele. Viņš mīlēja aktierus. Viņš bija īsts," dalās aktrise Žanna Lubgāne.
Valentīna Maculēviča radošajā dzīvē nozīmīgākais darba periods saistīts ar Valmieras teātri (1983-1992), kur tapa Latvijas teātra vēsturē leģendāri iestudējumi – Raiņa "Spēlēju, dancoju" (1981), Raiņa "Mīla stiprāka par nāvi" (1983), E. Rostāna "Sirano de Beržeraks" (1985), Raiņa "Daugava” (1988), V. Šekspīra “Romeo un Džuljeta” (1989), R. Blaumaņa "Pazudušais dēls" (1990) u.c.
Portāls "Apollo.lv" izsaka visdziļāko līdzjūtību Ineses Laizānes un Valentīna Maculēviča tuviniekiem un kolēģiem.