Viņš atzina, ka situācija ar iepriekšējā VK direktora Jāņa Citskovska pazemināšanu amatā saistībā ar ekspremjera Krišjāņa Kariņa (JV) avioreisu skandālu VK darbiniekus ir ietekmējusi ļoti emocionāli, finansiāli un arī ''empātija kādos punktos ir iedragāta''.
Tāpat Kronbergs pauda, ka, viņaprāt, visi VK direktori ir zaudējuši amatu, pateicoties tam, kā konkrētā situācija ir menedžēta no darbinieku puses.
''Kancelejas direktors ir uzticējies savai komandai, ka viss ir labi, bet izrādās - nav labi. Šajā vai otrā situācijā viņa amats ir zaudēts komandas dēļ,'' sacīja Kronbergs.
Vienlaikus Kronbergs skaidroja, ka VK šobrīd ir uzdevums gan no Ģenerālprokuratūras, gan no Valsts kontroles izrietošās revīzijas, gan premjeres rezolūcijas izstrādāt normatīvu par to, kas šie ir par reisiem un kurai grupai tādi būtu nepieciešami.
Viņš atklāja, ka šie noteikumi drīzumā varētu ''iziet apritē'' ministrijām, kā arī būšot sabiedriskā apspriešana.
''Tad, ja būs šādi noteikumi, kādām amatpersonām, kādā lietā šie specreisi ir izmantojami, tad vajadzētu būt arī katrā ministrijā kritērijiem, kad kaut ko tādu mēs varam pasūtīt, izvērtējot, protams, lietderību, efektivitāti un vai tas nebija iespējams konkrētā gadījumā ar komercreisu,'' pauda Kronbergs.