Bijušais satiksmes ministrs Matīss: Es nesadārdzināju "Rail Baltica" projektu (1)

Komisijas locekļi kādreizējam ministram jautāja, kādēļ 2015.gada februārī Ministru kabinetā tika apstiprināts informatīvais ziņojums, kurā neformāli tika definēts "Rail Baltica" tvērums un tā dēvētā Rīgas cilpa, kas ietver Rīgas lidostu, tādējādi sadārdzinot projektu no 1,2 līdz 1,9 miljardiem eiro.

Matīss sacīja, ka ar šo ziņojumu vajadzēja apstiprināt pieteikumu finansējumam Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) pirmajam projekta uzsaukumam (CEF1), kā arī lēmums tika pieņemts atbilstoši valsts interesēm, ka Rīgai ir jābūt savienotai ar "Rail Baltica" projektu.

Komisijas vadītājs Andris Kulbergs (AS) jautāja, kādēļ ziņojumā ir viens risinājums un valdībai nebija iespēju izvēlēties starp vairākiem risinājumiem.

Matīss teica, ka bija svarīgi, lai projektā tiktu iekļauta Rīga, un tas joprojām ir svarīgi.

"Visa atbildība bija uz Nacionālās vadības darba grupu, kuru izveidoja 2014.gadā un kura izvērtēja šos risinājumus. Es nesadārdzināju šo projektu, es aiznesu uz valdību darba grupas atzinumu un uzticējos speciālistiem, kas to vērtēja," sacīja Matīss.

Viņš skaidroja, ka tas bija darba grupas lēmums, kur tika izvērtēti vairāki risinājumi un tika piedāvāts atbilstošākais risinājums, kuru ministrs atbalstīja. Matīss arī papildināja, ka gadu laikā abu starptautisko staciju izmaksas ir "apaugušas ar visādām ekstrām", kā arī sākotnēji šīs izmaksas un būvniecības apmēri nebija tik lieli.

Kulbergs tomēr uzsvēra, ka ministram ir jāvērtē šādi darbu grupu risinājumi un nav "akli jāuzticas", jo darba grupā tika piedāvāti citi risinājumi un lētāki.

Matīss atkārtoti norādīja, ka viņš nesadārdzināja šo projektu - bija svarīgi aizstāvēt valsts intereses, iekļaujot Rīgu projektā.

Tāpat komisija izjautāja līdzšinējo Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāri Ilondu Stepanovu, kurai pēc disciplinārlietas izmeklēšanas saistībā ar "Rail Baltica" projektu piemērots disciplinārsods un viņa ir pārcelta SM Sakaru departamenta direktores amatā.

Viņa teica, ka disciplinārlietu ierosināja par to, ka ar deleģēšanas līgumu ir noslēgti līgumi par Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezglu (RCS) un Rīgas lidostu, kā rezultātā ir uzņemtas saistības par 200 miljoniem eiro, kā arī par to, ka viņa esot apstiprinājusi rēķinus no 2019.gada, kas ir saistīti ar būvniecības indeksācijas maksām.

"Disciplinārlietā secināja, ka 2019.gadā SM es nestrādāju. Kad disciplinārlieta tālāk skatīja šo jautājumu, tad vienā brīdī lieta tika pārkvalificēta un tie gala secinājumi ir vairāk saistībā ar informācijas sniegšanu un tamlīdzīgi. Par saistību uzņemšanos tas ir pieminēts, bet nav konkrēti norādīts, kuras no saistībām, kas ierosinātas sākumā, attiecas uz šo gala lēmumu," norādīja Stepanova.

Viņa ir pārsūdzējusi šo lēmumu, jo tam nepiekrīt. "Kad lasu disciplinārlietu, es nesaprotu, ar ko tā ir rezultējusies," sacīja Stepanova.

Kā vēstīts, Saeima šogad 13.jūnijā pēc 34 deputātu priekšlikuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par "Rail Baltica" projekta virzībā pieļautajām kļūdām. Komisijai noteikts sešu mēnešu darba termiņš.