Siliņa sola pievērst īpašu uzmanību Briškena komunikācijai "airBaltic" jautājumā

Viņa intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja, ka šajā jautājuma ir daudz konfidenciālas informācijas, jo tirgus, par ko runājam, ir liels, ar milzīgu konkurenci. Tāpēc ir jāievēro arī zināmi noslēpumi, viņa uzsvēra.

Attiecīgi valdība vienojusies, ka Satiksmes ministrija un Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" ir tie, kas komunicē ar sabiedrību šajā jautājumā. Viņu uzdevums ir skaidrot šo jautājumu, norādīja premjere.

Siliņa sacīja, ka pašlaik vērtē, kā satiksmes ministrs "iznesīs" šo jautājumu, kā spēs izpildīt valdības uzdevumu.

Siliņa atzina, ka līdz šim šī komunikācija nav bijusi gana apmierinoša. Vienlaikus viņa piebilda, ka satiksmes ministra portfelis ir ārkārtīgi sarežģīts.

Tāpat premjere paskaidroja, ka vērtē visu ministru darbu un to, kā viņi tiek galā ar saviem uzdevumiem.

Jau vēstīts, ka valdība piektdien, 30.augustā, slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" akciju sākotnējā publiskajā piedāvājumā (IPO) kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Briškens skaidroja, ka patlaban ar "airBaltic" stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu, bet par mazākuma paketes iegūšanu pirms IPO vai ejot uz IPO, kā arī, iespējams, līdzdalību IPO.

Gatavojoties IPO, "airBaltic" pamatkapitālu samazinās par 571,293 miljoniem eiro, kā arī vienkāršos esošo uzņēmuma akciju struktūru. Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka "airBaltic" pamatkapitāls pēc samazināšanas būs 25,179 miljoni eiro.

Vienlaikus visu A, B un C kategoriju akciju nominālvērtību samazinās līdz desmit centiem un 571,293 miljonus eiro novirzīs iepriekšējo gadu uzkrāto zaudējumu segšanai. Akcionāriem neizmaksās atlīdzību vai kompensāciju saistībā ar šo kategoriju akciju nominālvērtības samazināšanu.

"airBaltic" padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks otrdien preses konferencē sacīja, ka "airBaltic" IPO procesā vēlas piesaistīt aptuveni 300 miljonus eiro.

Tāpat Vasks atzīmēja, ka summa, par kādu tiks samazināts "airBaltic" pamatkapitāls, proti, 571,293 miljoni eiro, izskatās liela, bet kapitāla apmērs nemaina uzņēmuma vērtību.

Vasks papildināja, ka patieso uzņēmuma vērtību noteiks tirgus. "Pēc akciju klašu konsolidācijas, biržā akcijas varēs kotēt ar augstāku vērtību. Ja tas netiktu darīts, jauno akciju vērtība biržā varētu būt pāris centi jeb ļoti maza," viņš sacīja.

Arī satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) atzīmēja, ka valsts iegūst gan no nomaksātajiem nodokļiem, gan no darbavietām, gan arī no nodrošinātās savienojamības. "Uzņēmumam, veiksmīgi emitējot akcijas IPO procesā, sagaidām, ka, valstij arī saglabājot mazākuma daļu, uzņēmums būs rentabls un valsts turpinās gūt netiešos ieguvumus un finansiālu ieguvumu, ja kompānija strādās ar peļņu," norādīja ministrs.

Tāpat ministrs atzina, ka šajā jautājuma svarīga ir komunikācija, tādēļ turpmāk tam tiks pievērsta lielāka uzmanība.

"airBaltic" pagājušajā gadā pārvadāja kopumā 4,536 miljonus pasažieru, kas ir par 35,7% vairāk nekā 2022.gadā, un veica 44 100 lidojumu, kas ir par 18,3% vairāk nekā gadu iepriekš.

"airBaltic" auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.