Trīs Latvijas jaunās zinātnieces saņems Baltijas valstu stipendiju sievietēm zinātnē

Baltijas valstu zinātņu akadēmijas sadarbībā ar UNESCO nacionālajām komisijām jūnijā izsludināja kopīgu stipendiju konkursu zinātniecēm "Baltijas stipendija sievietēm zinātnē 2024".

Šogad deviņas izcilas Baltijas zinātnieces katra saņems stipendiju 7000 eiro.

Latvijā stipendijai bija pieteikušās 63 pretendentes. 50 pieteikumi tika saņemti dabaszinātņu, inženierzinātņu un tehnoloģiju, medicīnas un veselības zinātņu jomā, bet 13 pieteikumi - humanitāro un sociālo zinātņu jomā.

Kopīgās stipendijas mērķis ir atbalstīt sievietes zinātnieces, lai viņas varētu veidot karjeru zinātniskās pētniecības jomā Baltijas valstīs, kā arī popularizēt jauno zinātnieču sasniegumus un iedrošināt talantīgākās studentes izvēlēties zinātnieces profesiju.

LZA prezidents Ivars Kalviņš uzsver, ka stipendija ir atbalsts Latvijas talantīgākajām un visaugstāko līdzšinējo sniegumu uzrādījušām jaunajām zinātniecēm, kas šo godu ir izpelnījušās sīvā konkurencē ar savām kolēģēm.

Konkursa laureātu darbības jomas pārstāv gan humanitāro un sociālo zinātņu bloku, gan biotehnoloģiju un nanotehnoloģiju izmantošanas iespēju izpēti.

"Ar gandarījumu varu atzīmēt ļoti augsto pieteikto pētniecisko projektu līmeni un sagaidāmo rezultātu nozīmību Latvijas zinātnes attīstībā," lepojas LZA prezidents.

Latvijas zinātnieces, par spīti visām grūtībām, ir spējušas kļūt par nozīmīgām spēlētājām ne tikai Latvijas zinātniskajā kopienā, bet arī sekmīgi iekļauties starptautiskajā pētnieciskajā vidē, piebilst Kalviņš.

UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika novēl, lai šī stipendija zinātniecēm ir augsne jaunām idejām un atklājumiem sabiedrības izaugsmei un palīdz turpināt sākto ceļu pētniecībā.

Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta (LVKĶI) Biorafinēšanas laboratorijas ķīmijas doktore Godiņa izstrādājusi bakalaura darbu "Bērza tāss etanola ekstraktvielu pamatkomponentu stabilitātes pētījumi" un maģistra darbu "No biomasas iegūta levoglikozenona un tā degradācijas produktu noteikšana ātrās pirolīzes produktos, izmantojot UHPLC-UV-QDa sistēmu".

Savukārt viņas promocijas darba "Latvijā augoša bērza (Betula pendula) biomasas valorizācijas produktu raksturošana un procesu optimizācija" mērķis bija veicināt bērza biomasas - gan koksnes, gan mizas - pilnīgu valorizāciju augstas pievienotās vērtības produktos un izstrādāt šo iegūto produktu analītisko metožu kopu pārstrādes produktu kvalitātes kontrolei.

Saņemto stipendiju viņa plāno izmantot projekta "Bio-polimēru sorbentu sintēze no ekstraktvielām un suberīna depolimerizācijas produktiem, kas iegūti no bērza mizas" izstrādē, kas sniegs atziņas vides zinātnē un analītiskajā ķīmijā, veicinot sadarbību un sekmējot ilgtspējīgu attīstību.

Savukārt stipendijas laureāte Sauka ir Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Filozofijas un ētikas nodaļas vadošā pētniece un asociētā profesore ētikā. Saukas intereses filozofijā ir pamatā saistītas ar vides filozofijas un ētikas, biofilozofijas, ķermeņa fenomenoloģijas un jaunā materiālisma jomām. Sauka akcentē humanitāro zinātņu nozīmi un ieguldījumu ilgtspējīgas nākotnes nodrošināšanā, sevišķi, meklējot ētiskos risinājumus cilvēka-dabas attiecību uzlabošanai.

Pētniece uzsver, ka dzīvoto materialitāti, proti, vidi ap mums un mūsos būtiski ietekmē arī cilvēku vērtības, prakses un attieksmes - un tātad arī dominējošie naratīvi, jeb stāsti, ko stāstām par pasauli. Šis vadmotīvs virza pētnieces interesi meklēt jaunus un jau pastāvošus, bet marginalizētus stāstus, kas atspoguļo cilvēku pieredzi attiecībās ar pasauli, lai aprakstītu un pieredzētu attiecības ar dabu nehierarhiskā un simbiotiskā veidā.

Par piešķirto stipendiju Sauka strādās pie projekta "Dzīvība, vide un situētas zināšanas: Baltu mitoloģija kā zināšanu avots vides filozofijā". Projektā pētniece apsvērs folkloras kā situētu, kopienas pieredzi atainojošu zināšanu nozīmi vides filozofijā, tostarp iezīmējot filozofiju un folkloru kā savstarpēji papildinošas jomas.

Tikmēr stipendijas laureāte Ignatāne kopš 2015.gada ir pētniece Latvijas Universitātes Cietvielu Fizikas institūtā (CFI) un zinātņu doktora grāda kandidāte. Disertācijas tēma ir vērsta un nanostruktūru izgatavošanu ar fokusēto jonu staru. Jaunākās paaudzes duālo staru mikroskopa pieejamība tepat Latvijā un arvien ciešākā sadarbība ar biologiem ļauj veidot jaunus un precīzākus risinājumus dažādu vielu noteikšanā pat mazā koncentrācijā, skaidro LZA.

Ignatāne atzīst, ka iegūtā stipendija ir augsts novērtējums par līdzšinējo zinātnisko darbu, kā arī finansiāls atspaids, kas viņai palīdzēs vairāk laika veltīt disertācijas tematikai.