privātmāju, kas būvēta divām personām, pārvērst par bērnudārzu 40 bērniem ātri nevar – jāpielāgo ūdensapgāde un kanalizācija: “Tur ir santehnika visa izplēsta, griezti izplēsti un notiek remonts.”
Domes deputāts Salenieks vai nu negrib atklāti saukt pārbūves izmaksas, vai arī viņam nav ne jausmas, cik tas prasīs. Personāla algām vajadzētu ap 100 tūkstošiem eiro gadā, rēķina deputāts.
“Šogad jau bija piešķirta nauda 60 tūkstoši eiro elementāru lietu iegādei, ar ko varētu sākt darboties,”
Lai gan ēkā jau notiek kaut kādi būvdarbi, iepirkums par tiem sludināts nav. Kā skaidro Salenieks, darbi neesot lieli un pagaidām iztikuši ar cenu aptaujas procedūru. Paspējuši par pāris tūkstošiem eiro nopirkt traktoriņu zāles pļaušanai.
Pašvaldībā nolēmuši nesteigties, un pašlaik mērķē uz bērnudārza atvēšanu Sunīšos nākamajā gadā. Vairāki tuvāko māju iedzīvotāji gan nevēlas šo bērnudārzu. Viņi, piemēram, iebilst automašīnu skaita pieaugumam šaurajās ciemata ielās. Pret ideju šovasar iesniegumā domei parakstījušies 17 kaimiņu māju iedzīvotāji.
“Deputātiem nav likti priekšā nekādi argumenti, lietderības izvērtējums, vai tieši šajā vietā ir lietderīgi izveidot šo pirmsskolas izglītības iestādi. Vai finansiāli tas ir izdevīgi, šāda izvērtējuma nav,”
saka Ropažu novada domes deputāts Gundars Jankovs (LZS), kurš ir viens no tiem, kas nepiekrīt šādai pašvaldību naudas ieguldīšanai.
Ne visiem deputātiem arī sniegta pilnvērtīga informācija par rindām uz bērnudārziem, un vai Sunīšos tāds maz ir nepieciešams. Īpaši, ņemot vērā, ka tuvākajos gados plānots jauns bērnudārzs ar 200 vietām Garkalnē.
Pēc Jankova domām, prātīgākais būtu grezno savrupmāju izsolīt. Taču pašvaldība pati to darīt nevar. Kā “de facto” atbildēja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā, likums paredz, ja konfiscētais īpašums nav nepieciešams pašvaldības funkcijām, tad tas jāatgriež atpakaļ valstij. Bet no domes deputāta Salenieka teiktā var secināt, ka dome no šāda īpašuma tāpat vien negrib atteikties.
Saskaņā ar ar Valsts ieņēmumu dienesta sniegtajiem datiem, pēdējos četros gados Latvijā kriminālprocesos kā noziedzīgi iegūta manta konfiscēti 43 nekustamie īpašumi. No tiem 15, pamatojoties uz pašvaldību lūgumiem, pašlaik nodoti pašvaldībām to funkciju nodrošināšanai.