"Nāves ekonomika": Krievijā vieglāk nomirt, nekā dzīvot un strādāt (8)

Izdevums norāda, ka Kremlis visiem spēkiem cenšas piesaistīt jaunus brīvprātīgos, kuri būtu gatavi karot. Daudzus vilina milzīgas izmaksas, kas brīvprātīgajiem pienākas no federālā un reģionālā budžeta.

Jūlijā Putins nolēma dubultot ikmēneša izmaksas tiem, kuri paraksta līgumu ar Aizsardzības ministriju un dodas karot pret Ukrainu no 195 tūkstošiem līdz 400 000 rubļu (4000 eiro). Šī summa desmit reizes pārsniedz vidējā Krievijas karavīra algu miera laikā.

Tāpat brīvprātīgajam pienākas vienreizējais bonuss 1,2 miljona rubļu (gandrīz 12 000 eiro) apmērā.

Līdzās šai izmaksai tiek solītas arī dažādas privilēģijas karavīram un viņa ģimenei, piemēram, bezprocentu hipotekārais kredīts, iestāšanās valsts augstskolās bez iestājeksāmeniem un sociālais statuss.

Gadījumā, ja karojošais tiek nogalināts, viņa ģimene iegūst pēc Krievijas mēroga milzīgu izmaksu – 11 miljonus rubļu (109 800 eiro). Tiesa gan, šī summa atšķiras no reģiona.

"Ir radies ļoti dīvains ekonomiskais modelis, kurā miris krievs nopelna savai ģimenei vairāk nekā dzīvs. Faktiski, ja vīrietis dodas karot un nomirst vecumā no 30 līdz 35 gadiem, tas ir, lielākās ekonomiskās aktivitātes vecumā, kad atrodas savā labākajā formā, viņa nāve būs izdevīgāka no ekonomiskā viedokļa, nekā nākotne, esot dzīvam," raksta "Le Monde".

Krievijas ekonomists Vladislavs Inozemcevs, kurš pašlaik dzīvo ASV, norāda, ka Krievijā šādi "palīdz vervēt lielgabalu gaļu".

"Iepriekš karavīrus vervēja ar stāstiem par "patriotisko parādu", vai arī ar vienkāršu piespiešanu. Tagad ierindas iedzīvotājam, kurš pelna vidēji 200-400 dolāru mēnesī, rodas kolosāls naudas kārdinājums, kā priekšā pat nāve nav šķērslis," norāda Inozemcevs.

Šāds ekonomiskais modelis veicina ārkārtēju ekonomikas pieaugums, kas turas uz paaugstināta patēriņa rēķina. Tas rada ekonomikas pārkaršanu, kad cenas strauji pieaug, nespējot apmierināt pieprasījumu un izsmeļot ražošanas jaudas valstī.

Iepriekš vēstīts, ka Krievijā ir novērots augstas inflācijas vilnis. Ekonomikas pārkaršanas rezultātā cenas strauji pieaug – gan pārtikas produktiem, gan benzīnam, gan pakalpojumiem, gan arī citām precēm. Centrālās bankas pasākumi, piemēram, strauja procentu likmju celšana, cenu kāpumu nespēj apturēt.

Bijušais Polijas premjerministrs Kšištofs Beleckis ir pārliecināts, ka pārkarsusī Krievijas ekonomika sabruks uzreiz ar kara beigām. Ņemot vērā, ka pašreizējie "ekonomiskā uzplaukuma" rādītāji turas uz milzīgiem budžeta izdevumiem kara vajadzībām, karam beidzoties, vajadzība pēc šādiem izdevumiem zudīs. Līdz ar to daudzi uzņēmumi paliks bez pasūtījumiem, bet miljoniem cilvēku – bez darba.