Koalīcijai topošās "Latvijas Sabiedriskā medija" valdes atalgojums šķiet nesamērīgs (1)

Komentējot publiskajā telpā kritizēto atalgojumu, ko komentējis arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, novērtējot to kā nepieņemamu, vienlaikus apšaubot, vai LSM nepieciešami tik daudz - pieci - valdes locekļi, "Progresīvo" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs izteicās: "Protams, redzot šāda veida atalgojumu, rodas daudzi jautājumi."

"Šajā brīdī mums ir jāsaprot, ka svarīgais iemesls, kādēļ situācija budžetā nākamgad ir sarežģītāka nekā iepriekšējos gados ir pieaugušie drošības izdevumi," uzsvēra deputāts,

atzīmējot, ka Latvija tagad izmanto maksimālās iespējas aizņemties, lai varētu nosegt un investēt mūsu drošības vajadzībās.

Vaicāts, vai ir izskanējuši rosinājumi pārskatīt valsts kapitālsabiedrību atalgojumu, Šuvajevs teica, ka patlaban koalīcijā tādi priekšlikumi nav izskanējuši, bet "Progresīvie" esot tam atvērti.

"Progresīvo" ieskatā, šis jautājums ir cieši saistīts ar nodokļu politiku. Pēc politiķa vārdiem, ir ļoti svarīgi, ka publiskais sektors spēj piesaistīt profesionāļus, kas ir spējīgi un ar atbilstošām kompetencēm, un atalgojums vienmēr būs viens no faktoriem. Partija vēlas, lai valsts kapitālsabiedrību ierēdņi, ministri, deputāti maksā vairāk nodokļos. Tas, viņaprāt, būtu ilgtermiņa risinājums.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics, sabiedriskajam medijam ir jābūt neatkarīgam, profesionālam, un tādiem jābūt arī viņu uzraugiem.

Vienlaikus viņš atzina, ka kopējais algu apmērs ir nesamērīgs. "Ir skaidrs, ka šādiem amatiem ir jābūt labi atalgotiem, bet šis jau ir nesamērīgi, jo atalgojums pārsniedz to cilvēku algu apmēru, kuru atbildība ir vēl lielāka," uzsvēra Jurēvics.

Viņš norādīja, ka tuvākajā laikā sazināsies ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (SEPLP), lai gūtu pamatojumu noteiktajam atalgojumam.

"Negribu būt populistisks, sakot, ka algām ir jābūt mazām, taču šāds apjoms arī mani pārsteidz. Tur ir jābūt labam pamatojumam par to, kāpēc atalgojums ir paredzēts tik augsts," teica Jurēvics.

Arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis uzskata, ka LSM valdes locekļu atalgojums nav adekvāts.

Tiesa, Rokpelnis aģentūrai LETA norādīja, ka šis nav vienīgais gadījums. Viņš uzskata, ka pašlaik daudzās kapitālsabiedrību valdēs ir pārlieku liels atalgojums.

Kā vēstīts, SEPLP izsludinātajā konkursā uz pieciem topošā LSM valdes locekļu amatiem kopumā pieteikušies 78 kandidāti, bet vislielākā konkurence ir uz valdes locekļa posteni, kas atbildēs par personāla vadību.

Valdes locekļiem noteikta mēnešalga 9200 eiro apmērā, savukārt valdes priekšsēdētājam - 10 100 eiro apmērā.

Aprīļa sākumā tika sākta Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošana, abām valsts kapitālsabiedrībām saplūstot, lai nodibinātu LSM, kas darbu sāks 2025.gada 1.janvārī.