/nginx/o/2024/08/28/16319917t1hc3b4.jpg)
Pēdējos gados karstuma dēļ visā Eiropā ir gājuši bojā desmitiem tūkstošu cilvēku. Tomēr, pieaugot nāves gadījumu skaitam, Spānijas pētnieki apgalvo, ka no lielā karstuma visvairāk cieš tieši iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, vēsta medijs "The Guardian".
Pētījumā secināts, ka cilvēki ar zemākiem ienākumiem bieži vien dzīvo pārpildītos, slikti vēdināmos mājokļos, kuros nav iespējams patverties no karstuma.
Tāpat dažiem cilvēkiem mēdz būt grūtības piekļūt atbilstošai veselības aprūpei, kā rezultātā viņi biežāk slimo ar slimībām, kuras var saasināties lielā karstuma ietekmē. Savukārt citi strādā tādās nozarēs kā lauksaimniecība un būvniecība, kur regulāri tiek pakļauti augstām gaisa temperatūrām.
Pētījumā arī norādīts, ka arī tad, ja ir pieejami gaisa kondicionieri, cilvēki ar zemākiem ienākumiem, visticamāk, nevar atļauties tos izmantot. Piemēram, šī gada sākumā organizācija "Save the Children" brīdināja, ka katrs trešais bērns Spānijā nevar atvēsināties mājās, norādot, ka tas varot "ārkārtīgi negatīvi" ietekmēt vairāk nekā divus miljonu bērnu garīgo un fizisko veselību.
Zemāki ienākumi bieži vien nozīmē arī to, ka cilvēkiem ir mazāka ietekme uz to, kur viņi dzīvo, tāpēc viņi biežāk dzīvo vietās, kur dominē asfalts, mazāk koku un zaļo zonu, saka Berlīnes Tehniskās universitātes pētnieks Albijs Duarte Roča.
Pēdējos gados karstuma viļņi visā Eiropas kontinentā ir kļuvuši karstāki, ilgāki un biežāki, un 2023. gads ir atzīts par karstāko gadu vēsturē. Zinātnieki paredz, ka 2024. gads drīzumā ieņems tā vietu.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)