/nginx/o/2024/08/25/16313074t1h916d.jpg)
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ar iebrukumu Krievijas Kurskas apgabalā veica riskantu manevru, cerot, ka tas izsitīs Maskavu no līdzsvara un piespiedīs to uz apgabalu pārsviest karavīrus no Ukrainas austrumu apgabaliem. Tāpat svarīgs mērķis bijis piespiest Rietumvalstis aktīvāk atbalstīt Ukrainu ar ieročiem un pārliecināt no kara nogurušos ukraiņus, ka viņu armija vēl ir spējīga cīnīties. Daļa šo mērķu jau ir sasniegti, vērtē ASV izdevums "The Wall Street Journal"
Operācija Kurskas apgabalā tieši noraidījusi naratīvu, ka Ukraina nav spējīga pretoties Krievijas militārajam varenumam.
WSJ raksta, ka ASV prezidenta Džo Baidena administrācija uzmanīgi seko līdzi tam, vai Zelenska darbības nesīs augļus. ASV atļauj Kijivai operāciju īstenot tālāk.
Baltā nama, Pentagona un arī ASV bruņoto spēku pavēlniecības Eiropā amatpersonas operāciju noskatās ar piesardzīgu optimismu, raksta WSJ.
Lai gan Zelenskis teica, ka Kurskas apgabala operācijas mērķis ir izveidot buferzonu, augsta ranga Pentagona amatpersonas joprojām interesējas, vai Ukraina to plāno paplašināt un ar kādām metodēm.
Amatpersonas arī nav pārliecinātas par to, vai Ukraina spēs noturēt ieņemtās teritorijas.
"Pēc ASV amatpersonu domām, Ukrainas mērķi Kurskas apgabalā ir trīs: piespiest Krieviju izvest karaspēku no Austrumukrainas, pārtraukt retoriku par sakāvi kaujas laukā un uzlabot Ukrainas pozīcijas pirms iespējamām miera sarunām. Pagaidām visi trīs mērķi ir daļēji sasniegti," atzīmē izdevums.
Turklāt WSJ atzīmē vēl vienu svarīgu Kurskas operācijas sasniegumu – Krievijas karagūstekņu skaita pieaugumu, kurus var izmantot ieslodzīto apmaiņai.
Kā ziņots, Ukrainas armija uzbrukumu Kurskas apgabalā sāka 6.augustā, pārraujot krievu robežapsardzību Sudžas rajonā, bet pēc tam sākot strauju virzību arī blakus esošajās teritorijās. Tādējādi, karadarbībai pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma ilgstot jau trešo gadu, Ukraina beidzot pārnesusi karu uz pašas agresorvalsts teritoriju.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)