Pasaulē atzīmē fotogrāfijas dienu. Kādi foto šokēja un mainīja pasauli?

Attēla projicēšana "Camera obscura" jeb fotoaparāta priekštecī, kuram objektīva vietā bija vien caurums, bija pazīstama jau kopš 15. gadsimta. Teju trīs gadsimtus vēlāk, 1839. gadā, franču mākslinieks un ķīmiķis Luijs Dagērs nejauši atklāja latentā attēla attīstīšanas iespēju – dagerotipiju –, ar kuru iegūst attēlu uz apsudrabotas vara plates. Šī tehnoloģija ātri izplatījās arī citās valstīs, kurās bija liels pieprasījums pēc portretiem.

1888. gadā kompānija "Kodak" piedāvāja pirmo fotokameru amatieriem ar saukli: "Tikai nospiediet pogu, pārējais ir mūsu ziņā!” Tiek lēsts, ka gadsimtu vēlāk, 1999. gadā, cilvēki visā pasaulē uzņēma 80 miljardus fotoattēlu.

Šobrīd mēs dzīvojam viedtālruņu fotogrāfijas laikmetā, kurā ikviens var būt fotogrāfs, taču joprojām ir meistari, kuri nemaz vai tikai pavisam minimāli uzlabo uzņemtos attēlus. Viņu fotogrāfijas ir pilnībā autentiskas. Par šādiem vizuālās mākslas žanra pārstāvjiem stāsta  raidījums "Fotogrāfs".

Pusdienas debesskrāpja virsotnē un skūpsts Taimskvērā

Melnbaltais attēls ar strādniekiem, kuri debesskrāpja virsotnē izbauda pusdienu pārtraukumu, ir uzņemta Rokfellera centra celtniecības laikā 1932. gadā Ņujorkā. Fotogrāfijā redzami vienpadsmit celtnieki pusdienu pārtraukumā sēžam uz augstceltnes 69. stāva dzelzs šķērssijas 250 metru augstumā. Jāpiebilst, ka 20. gadsimta pirmajā pusē desmitiem strādnieku gāja bojā pēc nāvējošiem kritieniem dažādu debesskrāpju būvniecības laikā.

Fotogrāfija tapusi Lielās depresijas laikos, kad cilvēki bija gatavi riskēt ar dzīvību, strādājot jebkādu darbu, daudz neraizējoties par drošības apstākļiem. Ilgstoši fotogrāfijas autors nebija zināms, tomēr kopš 2003. gada par tās radītāju uzskata Čārlzu Ebetsu.

Vēl viens ikonisks attēls arī tapis Ņujorkā. Dienā, kad tika atzīmētas Otrā pasaules kara beigas, fotogrāfs Alfrēds Eizenštads izgāja Taimskvērā, lai iemūžinātu svinības. Tad arī tapa viena no slavenākajām 20. gadsimta fotogrāfijām, kurā redzams vīrietis jūrnieka formastērpā, skūpstot sievieti medmāsas apģērbā.

Pēdējos gados, līdz ar kustības #MeToo vēršanos plašumā, attēlā tika saskatīta uzmākšanās un to pieprasīja aizliegt un izsvītrot no vēstures grāmatām.

Gandijs, Degošais mūks un Napalma meitene

Leģendāra 20. gadsimta fotogrāfe Mārgareta Barka-Vaita vairākas reizes iemūžināja Indijas politisko un garīgo līderi Mahatmu Gandiju (1869 – 1948), taču slavenākais ir viņa attēls ar riteni, kas tika uzņemts 1946. gadā, divus gadus pirms viņa nāves. Šis attēls pirmo reizi tika publicēts amerikāņu žurnālā “Life”. Neilgi pēc Gandija noslepkavošanas 1948. gada 30. janvārī, Barkas-Vaitas Gandija fotogrāfijas jau ieņēma nozīmīgu vietu mākslas vēsturē.

1963. gada 11. jūnijā kādā ielā Saigonā, Vjetnamā, mūks Tičs Kvans Duks aizdedzinājās, protestējot pret Dienvidvjetnamas valdības īstenoto diskrimināciju pret budistiem. Demonstrācijā viņš lūdza sevi apliet ar benzīnu un aizdedzināt. Aģentūras “Associated Press” fotogrāfs Malkolms Brauns tobrīd atradās uz skatuves un iemūžināja notikušo fotogrāfijā, kas šokēja pasauli un tika apbalvota ar prestižo Pulicera vārdā nosaukto balvu.

Cits vjetnamiešu fotogrāfs Niks Uts 1972. gada 8. jūnijā iemūžināja vēl kādu asinsstindzinošu skatu. Vjetnamas karā amerikāņu armija misijās bieži izmantoja viegli uzliesmojošu ķīmisko vielu napalmu, taču šoreiz viena no lidmašīnām kļūdaini trāpīja Trangbangas ciemam, ievainojot daudzus civiliedzīvotājus, arī bērnus. Uta slavenā fotogrāfija parāda deviņus gadus vecu meiteni Kimu, kas šausmās bēg no sava ciemata, lai nesadegtu dzīva.

Niks Uts pats aizveda cietušo meiteni uz amerikāņu kontrolētu slimnīcu, kurā viņai palīdzēja un viņa tika izglābta. Tam sekoja 17 ādas transplantācijas operācijas, pēc kurām viņa turpināja dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Ir zināms, ka sieviete bija precējusies un viņai bija divi bērni.

Hitlera fotogrāfijas, kuras viņš lūdza iznīcināt

Trešā reiha vadoņa oficiālais fotogrāfs Heinrihs Hofmans vairāk nekā 25 gadus – kopš nacistu partijas dibināšanas 1919. gadā līdz pat Otrā pasaules kara beigām 1945. gadā – bija klāt Hitleram teju visos viņa dzīves nozīmīgajos brīžos. Caur viņa objektīvu mēs joprojām redzam Hitleru, un tieši Hofmana kā fotogrāfa talants lielā mērā izveidoja priekšstatu par fīreru vācu tautas un visas pasaules sabiedrības prātos.

Jāpiebilst, ka kopumā fotogrāfs iemūžinājis fīrera tēlu apmēram 10 000 fotogrāfijās. Lai gan viņiem bija ļoti labas attiecības, Hofmans pēc kara beigām atzina, ka fotografēt Hitleru nebija viegls darbs, jo fīreram bija tikai trīs mums visiem zināmas pozas, kurās viņš vēlējās tikt iemūžināts, – viena roka uz viena gurna, roka uz katra gurna un rokas sakrustotas uz krūtīm.

Tomēr ir arī deviņi 1927. gadā uzņemti Hitlera attēli, kas atšķiras no visiem citiem. Tajos ir attēlotas pozas un žesti, kurus fīrers vēlāk izmantojis savās publiskās uzstāšanās reizēs. Vadonis īpaši lūdza fotogrāfu uzņemt šos attēlus, lai piestrādātu pie sava publiskā tēla. Jāpiebilst, ka fīrers piekodināja Hofmanam attēlus iznīcināt, taču fotogrāfs to neizdarīja.

Afgāņu Monas Lizas no žurnāla vāka liktenis

1984. gadā amerikāņu fotogrāfs Stīvs Makarijs apmeklēja bēgļu nometni uz Afganistānas un Pakistānas robežas. Tur viņš sastapa 12 gadus veco meiteni, kuras skatiens drīz vien kļuva zināms visā pasaulē, jo to publicēja uz žurnāla “National Geographic” vāka.

Fotogrāfs vēlāk stāstīja, ka uzreiz pamanījis viņas “caururbjošo” skatienu. Arī žurnāla redaktors, ieraugot attēlu, uzreiz saprata tā vērtību. “Afgāņu meitene” kļuva par vienu no visu laiku atpazīstamākajām fotogrāfijām, un to salīdzināja ar Monu Lizu.

Jāatzīmē, ka meitenes vārdu pasaule uzzināja tikai 2001. gadā, kad krita talibu režīms un Makarijs devās savas fotogrāfijas varones meklēšanas ekspedīcijā. Atklājās, ka viņu sauc Šarbata Gula, un otrās tikšanās brīdī sieviete bija apmēram trīsdesmit gadus veca.

Viņa nav zinājusi, ka ir pasaulslavena. 13 gadu vecumā viņa apprecējās, un viņai piedzima trīs meitas. Viņa sapņoja par to, ka meitas reiz varēs mācīties skolā, tādas iespējas viņai pašai neesot bijis. Vēlāk viņai piedzima arī ceturtā meita, kura nomira drīz pēc dzemdībām, kā arī dēls.

2017. gadā tā laika afgāņu valdība viņai bija piešķīrusi 280 kvadrātmetru lielu māju, kā arī ikmēneša pabalstu 650 eiro apmērā. Iepriekšējā gadā viņa bija arestēta par viltotu dokumentu izmantošanu un viņai draudēja 14 gadus ilgs ieslodzījums. Viņai arī bija diagnosticēts C hepatīts, slimība, kura 2012. gadā izdzēsa Šarbatas vīra dzīvību.

Trīs mēnešus pēc talibu atkārtotas nākšanas pie varas, 2021. gadā, Šarbatai tika piešķirts patvērums Itālijā, kur viņa atrodas arī pašlaik.

Andželīna Džolija un bišu spiets

Aktieriem, politiķiem un citiem sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem pozēšana fotogrāfiem ir neatņemama ikdienas darba daļa. Daudziem ir savi iemīļotākie leņķi un pozas, kuras bieži atkārtojas. Un tikai daži fotogrāfi ir spējuši uzņemt attēlu, kurš nav tāds kā citi un kuru atcerēsies miljoniem cilvēku.

Viens no šādiem māksliniekiem ir Dens Vinters, kurš ir plaši pazīstams ar saviem neparastajiem un ikoniskajiem slavenību portretiem. Viņš ir autors arī vienai no pēdējo gadu neparastākajām slavenību foto sesijām.

Pirms diviem gadiem Holivudas zvaigzne Andželīna Džolija pārsteidza sava talanta cienītājus, kad piekrita pozēt kopā ar... bišu spietu. Mērķis bija pievērst sabiedrības uzmanību tam, ka šie kukaiņi strauji izmirst.

Lai nesatrauktu bites, studijā, kurā notika foto sesija, bija diezgan tumšs un ļoti kluss. Aktrise apmēram 18 minūtes stāvēja absolūti nekustīgi, pārklāta ar bitēm. Dens Vinters uzņēma bildes, par kurām cilvēki vēl ilgi runāja visā pasaulē, nespējot noticēt savām acīm.

Jāatzīmē, ka Vinters ir biškopības entuziasts, savukārt iedvesmu šai foto sesijai smēlies no cita izcila fotogrāfijas žanra meistara Ričarda Avedona. Proti, no 1981. gadā uzņemtā portreta, kurā ar bitēm noklāts kails vīrietis.

Jāpiebilst, ka Vinters ir ne tikai slavenību portretu autors, bet arī izcils ilustrācijas un reportāžas žanra meistars, kā arī viņš ir sadarbojies ar Nacionālo aeronautikas un kosmosa administrāciju kosmosa kuģu palaišanas iemūžināšanā.

Viņš ir ieguvis vairāk nekā 100 valsts un starptautiskus apbalvojumus no “World Press Photo”, “American Photography”, SIPA, “Communication Arts”, žurnāla LIFE un Alfrēda Eizenštada balvu žurnālu fotogrāfijā.

Tomēr, lai gan Dens neapšaubāmi ir sasniedzis karjeras virsotni, viņš neslēpj, ka reizēm atstājis novārtā savu ģimeni un to nožēlo. Filmējot raidījumu “Fotogrāfs”, viņš nonācis pie atziņas, ka dažreiz svarīgākie dzīves brīži bijuši nevis tad, kad viņš atradās kaut kur pasaules malā ar kameru rokās, bet gan mājās.