Vai Herisa pēc pārsteidzošā kampaņas sākuma ir pretiniece Trampam?

Pirmajās 24 stundās pēc Minesotas gubernatora Tima Volza izraudzīšanās par viņas pārinieku, kas kandidēs uz viceprezidenta amatu, Herisas kampaņas kasē ieplūda vēl 36 miljoni dolāru.

Taču pēc trīs nedēļas ilgās pārsteidzoši veiksmīgās prelūdijas Herisai nāksies pierādīt, ka viņa patiesi spēj izturēt atlikušo trīs mēnešu distanci līdz vēlēšanu dienai, ko sarežģī ekonomiskā neskaidrība, politiskā nestabilitāte Tuvajos Austrumos un izskanējušās šaubas par viņas personiskajiem dotumiem, lai uzņemtos pasaules ietekmīgākās lielvaras līdera lomu.

Vai Herisa spēj ko pateikt bez lapiņas?

Turpina pieaugt žurnālistu un politisko komentētāju īgnums un neizpratne par Herisas izvairīšanos no preses jautājumiem, kas īpaši kontrastē ar viņas pretinieka Donalda Trampa un tā pārinieka senatora Džeimsa Vensa preses konferencēm.

Pēdējo reizi viņa sniegusi publisku interviju 24.jūnijā televīzijas kanāla MSNBC rīta ziņu raidījumā "Morning Joe", un tā bija veltīta otrajai gadskārtai kopš Augstākās tiesas sprieduma, ar kuru tika atzīts, ka ASV konstitūcija negarantē tiesības uz abortu. Dažas dienas pēc pašreizējā prezidenta Džo Baidena, kas tobrīd vēl bija Demokrātu partijas kandidāts uz prezidenta amatu, katastrofālās uzstāšanās debatēs ar Trampu Herisa vēl runājusi ar televīzijas kanāla CNN politisko komentētāju Andersonu Kūperu.

Taču kopš demokrāti izraudzījuši viņu par savu kandidāti, kas sacensībā par prezidenta amatu nomainīs Baidenu, Herisa savā kampaņas kalendārā joprojām nav paredzējusi nevienu interviju vai preses konferenci, un arī viņas komandas locekļi, šķiet, nesteidzas to darīt. Pēc Trampa un Vensa preses konferencēm Herisa atļāvās īsu vārdu pārmaiņu ar žurnālistiem pagājušajā ceturtdienā, kad pašreizējā viceprezidente izteicās, ka viņas komanda plānojot organizēt kādu interviju "kaut kad" augusta beigās. Klīst gan runas par Herisas un Volza iespējamu kopīgu interviju pirms demokrātu Nacionālā konventa sākuma 19.augustā.

Taču Herisas galvenais sabiedrisko attiecību padomnieks paudis lielu skepsi, ka intervijas ar ietekmīgākajiem televīzijas kanāliem vai lielākajiem laikrakstiem sasniegs tos svārstīgos vēlētājus, kurus nepieciešams līdz novembrim pārliecināt balsot par demokrātu kandidātu.

Lai izprastu Herisas atturību, iespējams, vērts atcerēties 2021.gada jūnijā televīzijas kanāla NBC nakts ziņu raidījuma vadītājam Lesteram Holtam sniegto interviju, kuras laikā viņš centās izdibināt, kāpēc viceprezidente nav papūlējusies apmeklēt ASV dienvidu robežu, un kas izvērtās par viņas nepārprotamu izgāšanos.

Joprojām ir jautājums, vai Herisa ir gatava iesaistīties debatēs ar Trampu vairāk nekā tikai vienu reizi. Bijušais prezidents pagājušajā piektdienā improvizētās preses konferences laikā beidzot paziņoja, ka piekrīt iepriekš paredzētajām debatēm 10.septembrī, ko organizēs televīzijas kanāls ABC. Taču vienlaikus viņš piedāvāja sarīkot vēl divas konkurentu tikšanās aci pret aci. Herisa uz šo izaicinājumu konkrētu atbildi vēl nav sniegusi.

Vai Herisa spēj vēlētājus pārliecināt ekonomikas jautājumos?

Amerikāņiem joprojām ļoti rūp stāvoklis tautsaimniecībā un augstā inflācija. Pagājušajā nedēļā arī Herisa atzina, ka cenas esot pārāk augstas, un nesenā priekšvēlēšanu mītiņa laikā Atlantā viņa solīja mazināt dzīves dārdzību, aizliegt finanšu iestāžu piemērotās slēptās komisijas maksas un soda procentus par kavētiem maksājumiem, ierobežot "netaisno" īres maksu celšanu un noteikt cenu griestus recepšu medikamentiem. Šie pasākumi, viņasprāt, "samazinās dzīves dārdzību un vidusšķiras ģimenēm ļaus ik gadu ietaupīt tūkstošiem dolāru".

Taču sabiedrības acīs ekonomika allaž bijusi demokrātu Ahileja papēdis, un Herisai nav atlicis daudz laika, lai atgūtu nokavēto. Viena no nesenajām aptaujām liecina, ka ekonomikas jautājumos Tramps joprojām divkārt apsteidz Herisu, vairumam amerikāņu paužot pārliecību, ka, pie varas atrodoties Trampam, viņiem klātos labāk.

Saskaņā ar televīzijas kanāla CNBC pasūtīto aptauju, kuras rezultāti publicēti pagājušajā nedēļā, republikāņu vidū šādās domās ir nospiedošs vairākums jeb 79%. Taču arī starp demokrātiem tikai 48% uzskata, ka viņu dzīve ies augšup, ja uzvarēs Herisa.

Tiesa gan, arī ekonomikas jautājumos vēlētāju noskaņojums sācis mainīties par labu Herisai, lai gan vienīgais konkrētais priekšlikums, kas izskanējis no viceprezidentes puses pagājušās nedēļas nogalē patapināts nevis no demokrātu arsenāla, bet gan no viņas sāncenša programmas. Herisa paziņojusi, ka viņa, tāpat kā Tramps, vēlas izbeigt dzeramnaudu aplikšanu ar nodokļiem. Viņa to gan attiecināšot vienīgi uz amerikāņiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem (sic). Šis paziņojums no Trampa puses jau izpelnījies pārmetumus "ideju zagšanā", jo Herisai savu ideju nemaz neesot.

Tikmēr pagājušajā pirmdienā piedzīvotais akciju kursa kritums pasaules biržās apklusinājis pēdējo nedēļu laikā dzirdamās ekonomistu runas par inflācijas tempa mazināšanos un gaidāmo straujo izaugsmi, kā arī atgādinājis, ka vēlētāju bažas par drūmo stāvokli tautsaimniecībā varētu kaitēt Herisas kampaņai. Lai gan fondu tirgos noskaņojums līdz nedēļas beigām nomierinājās, tuvāko nedēļu laikā to dalībnieki turpinās nervozi sekot situācijas attīstībai.

Vai Herisai izdosies izvairīties no atbildības par situāciju uz dienvidu robežas?

ASV robežas aizsardzība ar Meksiku, pār kuru pastāvīgi plūst nelegālo imigrantu straume, bija smagākā Baidena kampaņas problēma, un nekas nav mainījies, viņu nomainot Herisai. Republikāņi bez kavēšanās norādījuši, ka tieši viņa bijusi atbildīga par nelegālās imigrācijas apturēšanu Baidena administrācijā, kamēr demokrāti atrunājas, ka Baltā nama saimnieks viceprezidentei uzdevis vien sadarboties ar Centrālamerikas valstīm, lai novērstu nelegālās imigrācijas cēloņus, nevis uzticējis gādāt arī par robežas sargāšanu.

Neskatoties uz to, Herisas kampaņas štābs pēdējo nedēļu laikā cenšas demonstrēt aktīvāku nostāju šajā jautājumā un pagājušajā piektdienā sāka demonstrēt reklāmas klipu, kurā mēģina spodrināt viņas sniegumu arī robežu aizsardzībā, izskanot vārdiem, kurus vēl nesen no viceprezidentes nevarēja pat sagaidīt.

Herisa ir pārņēmusi Baidena pēdējā brīža nostāju, kas paredz ierobežot patvēruma pieprasījumu pieņemšanu uz robežas, taču no otras puses paver iespēju legalizēties nelegālajiem imigrantiem, kas ASV uzturas jau ilgstoši. Tajā pašā laikā viņa cenšas uzkurināt pret Trampu vērstās apsūdzības par abu partiju izstrādātā robežas aizsardzības likumprojekta izgāšanu pavasarī.

Vēlētāju acīs jautājums par nelegālās imigrācijas apturēšanu ieņem pirmo vietu, un Herisai nav citas izvēles, kā mēģināt amerikāņus pārliecināt, ka tas rūp arī viņai. Taču rudenī, mazinoties gaisa temperatūrai, nelegālo imigrantu skaits varētu atkal pieaugt, un tas viņas uzdevumu, domājams, tikai vēl vairāk apgrūtinās.

Tikmēr savas kampaņas pirmās nedēļas Herisa pamatā veltījusi centieniem norobežoties no "progresīvajām" idejām, kuras viņa aizstāvēja savā neilgajā prezidenta priekšvēlēšanu kampaņā 2020.gadā, no kuras viņa izstājās, pat nesagaidījusi, kamēr kāds no vēlētājiem dosies pie balsošanas urnām. Cita starpā tolaik viņa iestājās par nelikumīgas robežas šķērsošanas dekriminalizāciju, kas tagad viņai varētu atspēlēties.

Kāda būs Herisas attieksme pret Izraēlu?

Pēc palestīniešu atbalstītāju protestiem, kas pagājušajā nedēļā izjauca Herisas priekšvēlēšanu mītiņu Mičiganā, un pēc mēģinājumiem privāti viceprezidenti pārliecināt mainīt līdzšinējo Baltā nama politiku un apturēt ieroču piegādes Izraēlai, kļuvis skaidrs, ka viņai neizdosies izvairīties no Izraēlas-palestīniešu jautājuma, kas sašķēlis Demokrātu partiju.

Partijas galēji kreisais spārns cer, ka Herisa šajā jautājumā būs labvēlīgāk noskaņota pret palestīniešiem nekā Baidens, un savstarpēji apspriež metodes, kā izdarīt spiedienu uz demokrātu kandidātu tandēmu. Taču pat domstarpības kreiso ekstrēmistu nometnē nedod cerības, ka izdosies izvairīties no protestiem demokrātu Nacionālā konventa laikā Čikāgā un jaunām nekārtībām, kas, visticamāk, atsāksies, kad augusta beigās universitāšu pilsētiņās atgriezīsies studenti.

Tas nostādījis Herisu neērtā situācijā. No vienas puses, viņa joprojām ir viceprezidente Baidena administrācijā, bet, no otras puses, viņa cenšas nodrošināt demokrātu vēlētāju atbalstu. Viņai jāizlemj, vai turēties pie Baidena īstenotās politikas, cerot, ka tā dēvētie progresīvie novembrī tomēr pakļausies partijas disciplīnai, vai arī izdabāt ekstrēmistiem un arābu izcelsmes vēlētājiem, kas pieprasa pārtraukt ieroču piegādi Izraēlai.

Pagaidām no demokrātu nometnes izskan pretrunīgi paziņojumi. Pēc tam, kad Herisu Detroitā izsvilpa palestīniešu atbalstītāji viņas padomnieks nacionālās drošības jautājumos Fils Gordons paziņoja, ka viceprezidente neatbalsta ieroču embargo pret Izraēlu un ka viņa "vienmēr gādās, lai Izraēla spētu sevi aizstāvēt pret Irānu un Irānas atbalstītajiem teroristu grupējumiem".

Tajā pašā laikā tā dēvētās Nepievienojušos kustības pārstāvji, kas aicinājuši boikotēt vēlēšanas pašreizējās ASV politikas dēļ, paziņojuši, ka tikšanās laikā, apspriežot iespējamo ieroču embargo, Herisa esot "izrādījusi sapratni".

Arī pati Herisa pagājušās nedēļas nogalē, uzstājoties mītiņā Arizonā, paziņoja, ka Izraēlai ir tiesības vērsties pret palestīniešu teroristisko grupējumu "Hamās", vienlaikus uzsverot, ka tai esot arī "svarīgs pienākums" izvairīties no civilajiem upuriem, kuru esot "pārāk daudz". Vienlaikus viņa piebalsoja Baltā nama aicinājumiem vienoties par pamieru un teroristu sagrābto ķīlnieku atbrīvošanu.

Vai Herisa spēs pretoties Trampa personīgajiem apvainojumiem?

Tramps ir ievingrinājis roku agresīvās kampaņās, un tagad atgriežas pie taktikas, ko izmantoja jau 2016.gadā, sākot ar improvizētām preses konferencēm un beidzot ar negantiem paziņojumiem sociālās saziņas vietnēs.

Bijušais prezidents Herisu apbēris ar gūzmu personisku apsūdzību, cita starpā paziņojot, ka viņas un Velza komanda ir "visradikālākais kreiso tandēms Amerikas vēsturē". Viņš piesaucis gan Herisas "zemo IQ", gan viņas dzimumu un rasisko piederību.

Tas bija skaidri vērojams intervijā, ko Tramps aizpagājušajā nedēļā sniedza Melno žurnālistu nacionālajai asociācijai. Tās laikā viņš apšaubīja Herisas afroamerikāņu identitāti, jo viņas vecāki ir jamaikiešu un indiešu izcelsmes. Republikāņu kandidāts arī norādīja, ka vienīgais Herisas nopelns, kura dēļ viņa savulaik izraudzīta par demokrātu kandidāti uz viceprezidenta amatu, bija viņas dzimums un rasiskā piederība jeb tā dēvētās DEI (Dažādība, vienlīdzība un iekļaušana) politikas īstenošana.

Demokrāti sākotnēji gan centušies Trampa uzbrukumus lielā mērā ignorēt, galveno vērību pievēršot savas kandidātes slavināšanai, taču pastāv jautājums, cik ilgi tas viņiem izdosies, jo ar Trampu tas nebūs viegls uzdevums. Spriežot pēc pēdējās nedēļas ziņu virsrakstiem, demokrāti šajā ziņā jau sākuši uzdot.

Tajā pašā laikā žurnāla "Forbes" galvenais redaktors Stīvs Forbss norāda, ka Tramps uzvaru pār Herisu var gūt, vienīgi atsakoties no personīgiem uzbrukumiem, savu sāncenses kritiku koncentrējot uz galēji kreiso politiku, kas pārņēmusi Demokrātisko partiju un kuras iemiesojums ir Herisa.

"Galēji progresīvā Baidena-Herisas administrācijas politika ir nepopulāra visā valstī. Trampam jādemonstrē spilgts kontrasts starp viņa prezidentūras pozitīvajiem sasniegumiem un neveiksmīgajām Baidena-Herisas komandas iniciatīvām un drūmo nākotni, ko piedāvā Herisa," raksta Forbss, uzsverot, ka republikāņu kandidātam jāpievēršas problēmām, kas visvairāk rūp amerikāņiem, - ekonomikai, inflācijai, nodokļiem, robežas drošībai un bīstamajai starptautiskajai situācijai.

Viņam piebalsojusi arī bijusī Trampa sāncense republikāņu priekšvēlēšanās Nikija Heilija, kas otrdienas vakarā intervijā televīzijas kanālam "Fox News" aicināja Trampu un Vensu "pārstāt vaimanāt" par Herisas trūkumiem, bet pievērsties politiskiem jautājumiem.

Heilija norādīja, ka republikāņu kandidāta uzdevums nav pārliecināt tā dēvētās MAGA (Make America Great Again - Padarīsim Ameriku atkal varenu) kustības aktīvistus, bet gan cīnīties par "priekšpilsētu sievietēm, par koledžas izglītību guvušajiem, par neatkarīgajiem, par mērenajiem republikāņiem, par konservatīvajiem demokrātiem". Noslēgumā viņa uzsvēra, ka "amerikāņu tauta ir gudra", un norādīja: "Izturieties pret viņiem kā pret gudriem!"

Taču Tramps nav tas cilvēks, kas mēdz ieklausīties kāda padomos, un kā atzīst konservatīvais žurnāls "National Review", Trampa kampaņas galvenā problēma ir tajā, ka tā nespēj kontrolēt savu kandidātu.

Ko par Herisu domā vēlētāji?

Tirgus pētījumu eksperte no Bostonas Diāna Hesana atzīst, ka daži viņas respondenti šīs prezidenta vēlēšanas uztver kā referendumu par Herisas dzimumu un rasi, taču tas nav statistiski nozīmīgs viedoklis.

Hesana norāda, ka vairumu vēlētāju patiesībā satrauc tas, ko viņi īsti nezina par konkrēto kandidātu. Herisas gadījumā viņas problēma varētu būt tā, ka vēlētāji viņu uzskata par pārāk "progresīvu", tas ir, par pārāk kreisu. Otrkārt, ļaudis uzskata, ka viņai trūkst nopietnības, lai uzņemtos prezidenta amatu un ka viņai nav nepieciešamo spēju un pieredzes, lai pildītu valsts vadītāja pienākumus, īpaši ārpolitikā. Trešā Herisas problēma, protams, ir imigrācija, norāda socioloģe.

Viņasprāt, šīs vēlēšanas tikai padziļina tā dēvētās negatīvās balsošanas tendenci. Vēlētāji novembrī lielā mērā balsos nevis par kādu no kandidātiem, bet pret, uzskata Hesana. "Viņi neteiks, ka man patīk Kamala Herisa, man patīk Donalds Tramps. Viņi sacīs, ka es balsoju par Herisu, jo nevaru ciest to otru puisi, vai arī balsoju par to, jo viņa ir pārāk kreisa."