Medijs: Zelenskis Zalužnijam pieprasījis nespridzināt "Nord Stream" gāzesvadus. Ģenerālis nav klausījis (14)

WSJ to uzzināja no četriem ar sabotāžas organizēšanu saistītiem avotiem.

Viņi norāda, ka operācija tika iecerēta 2022. gada maijā kā atbilde uz Krievijas izvērsto pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Par sabotāžu atbildību vajadzēja uzņemties Ukrainas militārajiem spēkiem, savukārt finansējumu uzņēmās nodrošināt uzņēmēji, jo Ukrainas Aizsardzības ministrijai nebija līdzekļu.

Saskaņā ar WSJ avotu teikto Zelenskis mutiski apstiprināja spridzināšanas plānu, taču neparakstīja nekādus dokumentus. Tomēr pēc mēneša Nīderlandes militārā izlūkošana uzzināja par Kijivas plāniem un par to informēja ASV Centrālo izlūkošanas pārvaldi (CIP). Vašingtonas amatpersonas nekavējoties informēja Vāciju par Ukrainas nodomu.

CIP arī pieprasīja Ukrainas prezidenta birojam apturēt operāciju. Zelenskis ASV lūgumu nekavējoties nodeva Zalužnijam, taču viņš nepaklausīja prezidentam.

Bijušais Ukrainas armijas virspavēlnieks sabotāžai piesaistīja speciālo uzdevumu vienības virsniekus ar pieredzi "riskantu slepenu misiju" organizēšanā pret Krieviju. Viņu vidū bija bijušais Ukrainas Speciālo operāciju spēku pulkvedis Romāns Červinskis.

Červinskis nolēma sabotāžas veikšanai izmantot buru jahtu un sešu cilvēku komandu – karavīrus un civilpersonas ar pieredzi darbā jūrā. Saskaņā ar plānu diversantu komandas sastāvā vajadzēja būt arī sievietei, lai radītu nekaitīga tūrisma brauciena ilūziju.

Sprādzieni zemūdens cauruļvados "Nord Stream 1" un "Nord Stream 2" notika Zviedrijas un Dānijas ekonomiskajās zonās 2022. gada 26. septembra naktī.

Uzzinot par to, Zelenskis izsauca Zulažniju uz savu kabinetu un viņam izteica rājienu. WSJ avoti norāda, ka ģenerālis prezidentam paziņojis, ka sabotāžas grupa pēc nosūtīšanas uz Vāciju vairs nebija saistīta ar ārpasauli un to vairs nevarēja atsaukt, jo jebkurš kontakts ar to apdraudētu operāciju.

Pēc tam, kad tika sākta izmeklēšana par uzbrukumu gāzesvadiem, Zelenskis noraidīja apsūdzības par Ukrainas līdzdalību. 

Savukārt Zalužnijs WSJ sacīja, ka neko nezina par šādām operācijām un spekulācijas par viņa līdzdalību spridzināšanā ir "tikai provokācija". Viņš piebilda, ka Ukrainas bruņotie spēki nav pilnvaroti veikt ārvalstu misijas.

14. augustā kļuva zināms, ka Vācijas Ģenerālprokuratūra izdevusi orderi ukraiņu niršanas instruktora Volodimira Z. arestam, kurš tiek turēts aizdomās par saistību ar gāzes cauruļvadu sprādzieniem. 

Vācijas tiesībsargājošās iestādes aizdomās par saistību ar sprādzienu tur arī piecus citus Ukrainas pilsoņus.

WSJ raksta, ka 2022.gada septembrī operācijas dalībnieki Vācijas ostas pilsētā Rostokā iznomājuši atpūtas jahtu "Andromeda". Saskaņā ar Ukrainas amatpersonu un Vācijas izmeklēšanai tuvu stāvošu cilvēku teikto, jahta iznomāta ar kādas Polijas ceļojumu aģentūras palīdzību. Aģentūru gandrīz pirms desmit gadiem izveidojuši Ukrainas izlūkdienesti, lai slēptu finanšu operācijas.

Sabotāžas vietā nirēji strādājuši pa pāriem un dziļumā uzstādījuši spridzekļus. "Strādājot tumsā ledainā ūdenī, viņi darbojās ar spēcīgu sprāgstvielu HMX, kas bija savienota ar laika detonatoriem. Ar nelielu daudzumu sprāgstvielas būtu pieticis, lai pārrautu augstspiediena caurules," norāda laikraksts.

"The Wall Street Journal" arī apgalvo, ka operācijas dalībnieki apsprieduši iespējamo operācijas atcelšanu sliktu laikapstākļu dēļ, taču vētra drīz norimusi.