Tādējādi "airBaltic" zaudējumus pirmajā pusgadā 35 miljonu apmērā ietekmēja dzinēju problēmas, 16 miljonu eiro apmērā valūtas vērtības samazināšanās, savukārt 3,4 miljoni eiro saistīti ar vienreizējām izmaksām, kas saistītas ar 200 miljonu obligāciju pirmstermiņa dzēšanu.
Pārskatā skaidrots, ka galvenā atšķirība salīdzinājumā ar 2023.gadu bija saistīta ar kompensāciju līmeni, kas tika saņemts no "Pratt&Whitney" par darbības traucējumiem. Aviokompānija turpina sarunas ar "Pratt&Whitney" par komerciālā atbalsta apjomu, kas tiks nodrošināts 2024.gadā, tostarp šogad pirmajā pusgadā, teikts pārskatā.
Tāpat "airBaltic" pārstāvji informēja, ka turpinās darbs ar "SpaceX" interneta pieslēguma sistēmas "Starlink" testēšanu un līdz šī gada beigām plānota "Starlink" sertifikācija, tādējādi to varētu sākt izmantot nākamā gada pirmajā ceturksnī.
Kopumā šogad "airBaltic" prognozē ieņēmumus no 750 līdz 755 miljonu eiro apmērā, pārvadāto pasažieru skaitu no pieciem līdz 5,2 miljoniem, kā arī vairāk nekā 70 000 veikto lidojumu un EBITDAR no 200 līdz 220 miljoniem eiro.
"airBaltic" 2023.gada pirmajā pusgadā strādāja ar 291,3 miljonu eiro apgrozījumu un 14,604 miljonu eiro peļņu.
Jau ziņots, ka "airBaltic" pagājušajā gadā pārvadāja kopumā 4,536 miljonus pasažieru, kas ir par 35,7% vairāk nekā 2022.gadā, un veica 44 100 lidojumu, kas ir par 18,3% vairāk nekā gadu iepriekš.
"airBaltic" auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.
Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.