Pirms diviem gadiem Vita kopā ar ģimeni pieņēma lēmumu savu māsu ievietot pansionātā jeb sociālās rehabilitācijas viesnīcā. Māsai bija tikai 64 gadi. Taču pēc insulta atklājās skarba diagnoze: demence. Brīdī, kad likās, ka māsa ne tikai pieradusi pie pansionāta, bet arī viņas demence pārstājusi progresēt, notika nelaime. Divas nedēļas Vitas māsa pavadīja komā. Tagad viņa ir pamodusies, bet...

Mācītājs runā, met krustus – un viņa sāk klepot un gārgt... Es salūzu, vienkārši stāvēju tam mācītājam blakus, neko nevarēju parunāt.

Nedēļu pēc mācītāja atkal aizbraucu pie viņas, prasu: nu, māšuk, kā tev? Zinot jau, ka nekas jau nebūs. Un viņa uz mani paskatās – tiešām paskatās un it kā ierauga. Es gandrīz iekliedzos: tu mani dzirdi?