Ministrija: Austrumu robežas infrastruktūras izbūve norit, apsteidzot plānoto laika grafiku (1)

Valdība šodien iepazinās ar informatīvo ziņojumu, kurā atspoguļots valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūves progress līdz šī gada 1.jūnijam. Ministru kabinets tika informēts arī par aktuālo situāciju ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvē.

Ņemot vērā aktuālo situāciju uz šā gada 12.augustu, robežžoga izbūve uz Latvijas- Baltkrievijas robežas ir pilnībā pabeigta, taču līdz 2024.gada beigām turpinās nepieciešamās infrastruktūras - patruļtaku, laipu un citu robežas aizsardzībai nepieciešamo risinājumu izbūve gan būvdarbu pirmajā, gan otrajā kārtā pilnā robežas 173 kilometru (km) garumā.

Uz pašreizējo brīdi ir nodrošināta patrulēšanas taku izbūve patrulēšanai ar transportlīdzekļiem 42,4 km garumā, laipu patruļtakas izbūvētas 16,4 km garumā un pontonu patruļtakas - 1,75 km garumā.

Turklāt posmā pie Daugavas uz Latvijas-Baltkrievijas robežas turpinās sešu metāla sakaru torņu, pievedceļu un 16,7 km garas patruļtakas izveide. Patlaban uzsākti būvdarbi piecu sakaru torņu un pievedceļu pie tiem izbūvei, ko plānots pabeigt līdz šā gada beigām. Izbūvētie torņi un pievedceļi nodrošinās valsts ārējās sauszemes robežas novērošanu Daugavas posmā.

Būvdarbu noslēdzošajā kārtā uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, kurā plānota rokādes ceļu būvniecība pie Riču ezera, veikta apsekošana un potenciālo rokādes ceļu atrašanās koordināšu noteikšana, lai izvēlētos optimālāko risinājumu izbūvei.

Rokādes ceļi pie Riču ezera ļaus robežsargiem operatīvi pārvietoties gar ūdenstilpnes krastu, tā efektīvi reaģējot uz iespējamajiem pārkāpumiem - cilvēku vai preču neatļautu iekļūšanu Latvijā. Posmus, kur nav robežas žoga - Daugavas posmu 16,7 km garumā un rokādes ceļu un infrastruktūras izbūvi pie Riču ezera, plānots pabeigt līdz 2025.gada vasarai.

Atbilstoši aktuālajai situācijai ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvē uz Latvijas- Krievijas robežas šobrīd noris arī aktīvi būvdarbi robežas apsardzības žoga izbūve kopējā 180 km garumā. Robežžoga izbūves darbus kopš 2024.gada aprīļa palīdz veikt arī Nacionālo bruņoto spēku karavīri un zemessargi, un šajos posmos ģenerāluzņēmēja funkcijas veic valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", kas organizē visu materiālu un resursu sagādi un vada būvdarbus.

Žoga izbūvi prioritārajos posmos plānots pabeigt līdz šā gada nogalei. Būvdarbi īpaši sarežģītajos posmos (~28 km garumā) un infrastruktūras izbūve turpināsies līdz 2025. gada nogalei.

Kā iepriekš ziņots, VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" deleģēts organizēt viedās infrastruktūras izbūvi uz ārējās sauszemes robežas. Ir nodrošināta nepieciešamo sagatavošanās dabu īstenošana, un tuvākajā laikā viedās infrastruktūras izbūves nodrošināšanai gan uz Latvijas-Baltkrievijas, gan uz Latvijas-Krievijas ārējās sauszemes robežas vairākās darbu kārtās ir uzsākti projektēšanas darbi, kā arī vēlāk plānots uzsākt būvniecības darbus.

Viedā infrastruktūra ir inovatīvs un konstruktīvi sarežģīts risinājums, kas sastāv no elektronisko sakaru tīkla, elektroapgādes ārējiem inženiertīkliem, klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu un ar to saistītās infrastruktūras, kas būtiski uzlabos robežas apsardzībā iesaistīto institūciju reaģēšanas un novēršanas spējas.

Latvijas-Baltkrievijas robežas žoga un infrastruktūras izbūves kopējās būvniecības un ar to saistīto pakalpojumu un darbu izmaksas ir 125,35 miljoni eiro, tostarp 3,6 miljoni eiro Eiropas Savienības fondu finansējums sakaru torņu un pievadceļu izbūvei.