Turpmāk ārējās robežas šķērsotāju personu datus glabās krietni ilgāk

Iekšlietu ministrijā (IeM) norāda, ka datu glabāšanas termiņam par ārējās robežas šķērsojošajām personām ir jābūt samērīgam ar mērķi novērst nelegālo migrāciju, izmeklēt un atklāt attiecīgos noziedzīgos nodarījumus, piemēram, personu periodiskus centienus nelikumīgi pārvietoties pāri valsts robežai.

Nacionālās drošības koncepcijā norādīts, ka pašlaik, pieaug arī radikalizācijas un vardarbīgā ekstrēmisma izplatības riski un ekstrēmistiski noskaņotu indivīdu darbību neprognozējamība.

Valsts robežsardzes un citu tiesībsargājošo vai valsts drošības iestāžu, kuras veic ar valsts drošību, sabiedrības kārtību vai drošību, vai sabiedrības veselību saistīto pasākumu kontroli, uzdevumu izpildes nodrošināšanai, ir nepieciešams datus glabāt pietiekami ilgi, lai varētu tos izmantot, atklājot un novēršot noziedzīgus nodarījumus, izmeklēšanā, kā arī citos gadījumos.

Lai ievērotu fizisko personu datu apstrādes principus attiecībā uz datu apstrādes ilgumu saistībā ar sasniedzamo mērķi, kā arī lai nodrošinātu samērīguma principa ievērošanu, grozījumu projekts paredz datu arhivēšanas iespēju pagarināt.

Ņemot vērā to, ka robežsardzes veicamās darbības skar ne vien Latvijas, bet Eiropas Savienības (ES) ārējo robežu, secināts, ka līdzšinējais termiņš - pieci gadi - ir nepietiekams informācijas par personas ārējās robežas šķērsošanu glabāšanas termiņš, ņemot vērā notiekošo Baltkrievijas robežas pusē, kā arī dažāda rakstura nemierus citviet pasaulē, kas ir par pamatu pastiprinātai personu migrācijai.

Ņemot vērā to, ka laika posmā no 2020.gada sākuma līdz 2023.gada sākumam, kas ir trīs gadu periods, kurā personu migrācija tika būtiski ierobežota un samazināta, bet līdz 2020.gadam fiksētie dati, iestājoties noteiktajam termiņam, jau ir vai tiks dzēsti, robežsardze un drošības iestādes zaudēs to personu datus, kuri iepriekš fiksēti kā riska personas vai bijuši iesaistīti pārkāpumos, kuru izskatīšana ir robežsardzes kompetencē.

Apzinoties šādu gadījumu atkārtošanos arī nākotnē, nepieciešams noteikt datu glabāšanas termiņu desmit gadus kopš pēdējās robežas šķērsošanas reizes, uzskata IeM.