Mobilo lietotni “Mednis” vērtē kā noderīgu

Skaidrojot, kur iesniegtie dati paliek un kā tos izmanto, Lūsis informē:

“Ar aplikācijas "Mednis" starpniecību nosūtītā informācija tiek reģistrēta Meža valsts reģistrā un tiek izmantota medījamo dzīvnieku populācijas stāvokļa novērtēšanā, kur viens no vērtēšanas kritērijiem ir informācija par postījumiem mežsaimniecībai un lauksaimniecībai.

Attiecīgi bez novērtēšanas informācija tiek izmantota, arī plānojot pieļaujamo nomedīšanas apjomu. Tīri praktiski postījumu informācija ir pieejama aplikācijas Mednis kartogrāfiskajā atbalstā – medību tiesību lietotāji redz medību platībās fiksētos postījumus un attiecīgi var plānot medības. Principā aplikācija ir atbalsts Medību likuma 29. panta ceturtās daļas 3. punktā noteiktā zemes īpašnieku un medību tiesību lietotāja pienākuma atbilstošai izpildei. Medību likuma 29. panta ceturtās daļas 3. punkts nosaka, ka zemes īpašnieka (lietotāja), infrastruktūras objektu apsaimniekotāja un medību tiesību lietotāja pienākums ir nekavējoties nodrošināt savstarpēju apmaiņu ar informāciju par konstatētajiem medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem.”

Lietotnes ieviešana – tieši tāpat kā visi jaunie risinājumi –, lai varētu novērtēt tās pozitīvo ietekmi, ir jāskata ilgākā periodā, tāpēc Lūsis vērtē atbilstoši: ”Tādus viennozīmīgus secinājumus ir grūti gūt no faktiski viena pilnvērtīga gada datiem. Redzama dažāda izpratne bojājumu kvalificēšanā, bet tomēr šī informācija ir noderīga fona monitoringam un var raksturot arī kopējās kādas medījamo dzīvnieku sugas izmaiņu tendences. Meža bojājumiem ir ilgtermiņa ietekme, un šī informācija ļauj izdarīt pamatotākus secinājumus par noteiktas populācijas apdzīvoto vidi un pieņemt pamatotākus lēmumus rīcībai ar šo populāciju konkrētā teritorijā. Attiecīgi šīs informācijas fiksēšanā būtu atbalstāmi meža īpašnieku kvalifikāciju paaugstināšanas pasākumi.”

“Novērojumi un postījumi – tie lietotnē ir reģistrējami brīvprātīgi, jāatzīst, ka tomēr lauksaimnieki ir kūtri attiecībā uz šo datu ievadi,”

stāsta biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. “Acīmredzot ir vēl vairāk jāpiestrādā pie šī jautājuma, lai tomēr lauksaimnieki uzskatītu, ka, ievadot datus lietotnē, ir arī taustāms, saprotams un redzams rezultāts, jo tā ir līdz šim pietrūcis. Lauksaimnieki ir daudz pildījuši dažādas aptaujas un sūtījuši datus attiecībā uz medījamo dzīvnieku postījumiem, bet tā atgriezeniskā saite no VMD nav bijusi. Varbūt tas ir arī iemesls, kāpēc šo lietotni izmanto pasīvi. Tā tas ir vēsturiski. Varbūt tāpēc ir arī neticība, ka kaut kas ir mainījies, tāpēc tos datus arī ievada ļoti maz.” Lazdiņš pats lieto aplikāciju savā saimniecībā, piebilstot, ka tā ir tikpat ērta un viegli izmantojama kā, piemēram, Lauku atbalsta dienesta (LAD) mobilā lietotne, tāda pati datu ievade, tikai ar citiem nosaukumiem, jo funkcionalitāte ir tieši tāda pati.

Lazdiņš rosina lauksaimniekus būt aktīvākiem: “Regulāri un sistemātiski dažādās sanāksmēs atgādinām, bet piespiest mēs neko nevaram. Lauksaimniekiem pirmā komunikācija, visticamāk, ir ar medniekiem, ar to kolektīvu, ar kuru noslēgti medību līgumi. Tālāk, ja šī problēma netiek risināta, tad arī vairumā gadījumu – atmetam ar roku un neko.”

Kā jebkurš jauninājums, darbojoties reālajā vidē, arī “Mednis” tiek un arī nākotnē tiks uzlabots un pielāgots. Lazdiņš ir pārliecināts: “Konceptuāli lietotne attīstās, funkcionalitāte attīstās, tā pilnveidosies vēl nākamos 10-20 gadus. Jo vajadzības, kas ir medniekiem, tā funkcionalitāte, ko viņi vēlas, protams, ir tik liela, ka pašreizējais tehniskais resurss to nevar tik ātrā tempā īstenot. Un tas ir pozitīvi, jo parāda, ka cilvēki lietotni lieto, viņiem ir arī savs viedoklis par esošajām un par nākotnē iespējamām funkcijām.

Pozitīvais ir tas, ka ir šī sadarbība, mijiedarbība starp lietotāju un izstrādātāju, kas ir nepieciešams, jo tad produkts, ja ir bijis tāds kopdarbs, tiek radīts un tālāk veidots kvalitatīvāks.

Ja vienkārši kāds ierēdnis vai IT speciālists radīs kaut ko, nekonsultējoties ar pakalpojumu ņēmēju, tad zināmi daudzi piemēri tam, ka rezultāti nav labi. Šajā lietotnē pozitīvi ir tas, ka ir sadarbība starp veidotājiem un produkta patērētājiem. Mēs soli pa solim ejam uz priekšu, lai “Medni” attīstītu tālāk. Tas, kas mūs ierobežo, ir finanšu un resursu tehniskās iespējas.”

Lietotnes “Mednis” izveides projektu īstenojusi biedrība “Zemnieku saeima”, AS “Latvijas valsts meži”, Latvijas Meža īpašnieku biedrība, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”, Latvijas Mednieku savienība un Latvijas Mednieku asociācija.

Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.