/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2024/08/11/16283859t1h083a.png)
11. augustā Salacgrīvā manīts pamatīgs ūdensstabs, platformā "X" vēsta igauņu meteorologs Kairo Kītsaks.
Salacgrīvā manīts milzīgs ūdensstabs
Kītsaks norāda, ka ūdensstabu novērojis Jāns Šulcs ap plkst. 11.45.
Huge waterspout seen from Salacgrīva, Latvia today around 11:45 local time 11.08.2024. Observed by Jaan Schults. pic.twitter.com/3SLRUJsxQT
— Kairo Kiitsak (@kairokiitsak) August 11, 2024
Ūdensstabi rodas, kad virs sasilušajiem Baltijas jūras ūdeņiem virzās vēsāka gaisa masa, kā tas noticis, beidzoties ilgajam šīs vasaras karstuma vilnim.
Siltie jūras virsējo slāņu ūdeņi silda vēso gaisu, tas strauji ceļas augšup, veidojas turbulence, kas apstākļu sakritības gadījumā izveidojas par virpuli.
Ūdensstabi ir vizuāli iespaidīgi, taču lielākoties nav pārāk bīstami krastā esošajiem. Ja ūdensstabs sasniedz piekrasti, visbiežāk tas izgaist jau pludmalē un kāpu zonā, jo tā vienīgais enerģijas avots ir siltā ūdens virsma.
Šī dabas parādība Baltijas jūra ir ierasta un zināma jau kopš sen seniem laikiem. Piemēram, šī gadsimta sākumā Latvijas piekrastē dzīvojošie ūdensstabus sauca par "ūdensbiksām", un šāds nosaukums atrodams arī 1930. gadu populārzinātniskos izdevumos.
Visbiežāk ūdensstabi veidojas vasaras beigās un rudens sākumā, bet pa kādam mēdz būt arī agrāk vasarā un pavasarī, kā arī vēlā rudenī, bet ziemā, kad ūdens ir auksts vai jūra ir pat ledus klāta, virpuļi neveidojas.
Ūdensstabi var būt bīstami jūrā esošajiem, īpaši nelielām laivām vai jahtām.