Vairāk nekā piektā daļa 1.-3.klases skolēnu darbadienās guļ nepietiekami, liecina aptauja

Darbadienās skolēni gulēja vidēji deviņas stundas un 16 minūtes, kas atbilst sešu līdz 12 gadu vecuma bērniem ieteicamam miega ilgumam - deviņām līdz 12 stundām. Tomēr vairāk nekā piektā daļa jeb 22,7% gulēja nepietiekami - līdz deviņām stundām.

Būtiskākie parametri bērnu attīstībai un veselībai ir fiziskas aktivitātes, optimāls miegs un veselīgs uzturs, norādīts krājumā.

2022./2023.mācību gadā veiktās 1. un 3. klases skolēnu vecāku aptaujas dati liecina, ka nedēļas laikā darbadienās 35,6% skolēnu brīvajā laikā trīs vai vairāk stundas aktīvi, enerģiski spēlējās mājās, ārā vai kaut kur citur, savukārt 30,4% to darīja ne vairāk kā stundu.

Brīvdienās skolēnu aktivitāte bija lielāka - 71,1% skolēnu brīvajā laikā trīs vai vairāk stundas aktīvi, enerģiski spēlējās mājās, ārā vai kaut kur citur, savukārt 7,9% pat brīvdienās šīm aktivitātēm nodevās ne vairāk kā stundu.

Liela daļa 1. un 3. \klases skolēnu uzturā regulāri iekļāva augļus un dārzeņus. 2022./2023.mācību gadā 39,7% skolēnu vismaz reizi dienā ēda svaigus augļus un 38,9% - dārzeņus, izņemot kartupeļus.

Daļa skolēnu savā ikdienas patēriņā centās ierobežot cukuru saturošus dzērienus. 4,4% skolēnu cukurotos dzērienus nelietoja vispār un 36,8% lietoja retāk nekā reizi nedēļā.

Savukārt no saldumiem atturēties bija grūtāk. 40,3% skolēnu saldumus ēda vismaz reizi dienā un tikai 5,7% - retāk nekā reizi nedēļā vai nelietoja vispār.

Ķermeņa masas indeksa (ĶMI) mērījumu dati, mērot skolēnu augumu un svaru, uzrāda, ka lielai daļai skolēnu bija problēmas ar svaru. Turklāt vecāku vērtējums par savu bērnu svaru un objektīvie skolēnu ĶMI mērījumu rezultāti atšķīrās. Tas norāda, ka vecāki ne vienmēr šo problēmu apzinās, skaidro pētnieki.

84% pirmklasnieku un 72% pirmklasnieku un trešās klases skolēnu vecāki biežāk uzskatīja, ka viņu bērniem ir normāls svars. Tomēr faktiskie ĶMI mērījumi uzrādīja, ka normāls svars ir tikai 65,1% pirmklasnieku un 58,4% trešās klases skolēnu.

Vismazāk vecāku atzina, ka viņu bērniem ir aptaukošanās - tie bija vien 0,5% pirmklasnieku un 2,2% trešās klases skolēnu vecāki. Tomēr objektīvie skolēnu ĶMI dati bija daudz neglaimojošāki - aptaukošanās bija 9,8% pirmklasnieku un 12,3% trešās klases skolēniem, norāda pētnieki.

Datu krājums "Bērni Latvijā 2024" izdots šogad. Tajā apkopota informācija par bērnu dzimstību, mirstību, vecumsastāvu, veselības stāvokli, izglītošanu, sociālo aizsardzību, informācijas tehnoloģiju lietošanu, kā arī vardarbību pret bērniem.