Politologs Daukšts iezīmē Ukrainas iemeslus īstenot ofensīvu Kurskā

Viņš norādīja, ka ukraiņu iebrukumam Krievijas teritorijā var būt dažādi militāri politiskie iemesli.

Daukšts uzsvēra, ka patlaban ukraiņiem ir smaga situācija "tradicionālajās" frontes līnijās, kur viņi lēnām, bet tomēr atkāpjas krievu karaspēka priekšā.

Tas liek domāt, ka Ukrainas iecere bija atvilkt daļu Krievijas karaspēka no uzbrukuma līnijām uz Kurskas apgabalu.

Politologs uzskata, ka tas ir arī politisks rādītājs, ka Ukraina nekādā veidā nepadosies un cīnīsies un ka Krievijas izraisītais karš var vērsties arī pret pašu agresorvalsti, tās mierīgajiem iedzīvotājiem un militāri tehnoloģiskajām iekārtām, kas atrodas šajā teritorijā.

Viņaprāt, ukraiņu spēju parādīšana ir arī stabilizējošs faktors pašā Ukrainā, kur ir sarežģīta situācija ar mobilizāciju, jo šis solis parāda, ka Ukraina var. Pēc Daukšta paustā, tas ir arī signāls ne tikai Krievijai, bet arī Ukrainas atbalstītājiem, tostarp ASV un Eiropas valstīm - Ukraina, demonstrējot savas spējas, it kā saka, ka tā parādīs savās spējas vēl vairāk un spēcīgāk, ja tai ļaus izmantot ieročus un bruņojumu, ko atsevišķas valstis neļauj izmantot pret Krieviju.

Taujāts, kāda atbildes reakcija gaidāma no Krievijas, politologs atzīmēja, ka šim notikumam ir divējāda nozīme. No vienas puses tas parāda Vladimira Putina un karavadoņu nesagatavotību un bezatbildīgu rīcību, kas izraisa iedzīvotāju nepatiku, jo viņiem tika solīta aizsardzība, taču pēkšņi ir jābēg un jāatstāj savas mājas, lai dotos tālāk no apšaudes rajoniem Kurskā.

"Taču jāņem vērā arī krievu mentalitātē - ja mūs sit, mums ir jāatbild ar pretsitienu. Šāda pseidopatriotisma loģika var būt izdevīga Putinam un viņa līdzskrējējiem, jo Krievijai patlaban ir divas iespējas," sacīja eksperts.

Pirmā ir pieteikt karu Ukrainai, kas ir sarežģīts starptautisks dokuments un prasa spēcīgu juridisko pamatojumu, viņš teica. Otrā iespēja ir šo draudu ietekmē izsludināt mobilizāciju, ko varētu pasniegt nevis kā Putina režīma vēlmi demilitarizēt Ukrainu, bet kā "svētās Krievijas" aizstāvēšanu, teica Daukšts, piebilstot, ka tas varētu nostrādāt uz patriotiski noskaņoto masu, kura iestājas par Ukrainas sagrāvi.

Taujāts, vai Ukrainas karaspēka pārvietošana uz Kurskas apgabalu varētu vājināt pozīcijas citos "karstajos punktos" valstī, politologs atzina, ka patlaban to ir grūti teikt, jo viņa rīcībā nav tādu militāru ziņu. Pēc dažu liecinieku teiktā, Kurskas apgabalā ir divi bataljoni un darbība noris šaurā joslā, kas ir aptuveni desmit kilometrus plata. Nav arī zināms, cik tālu Kurskas apgabalā ukraiņiem ir izdevies ieiet, viņš skaidroja.

"Ir jāņem vērā vēl viens apstāklis, par kuru spekulēs un jau spekulē - tā ir Kurskas atomelektrostacija (AES). Tā atrodas simts kilometrus tālāk no vietas, kur patlaban atrodas ukraiņu karaspēks. Nedomāju, ka Kurskas AES ir Ukrainas galvenais mērķis. Manuprāt, tas vairāk ir politiski militārs solis ar diezgan lielu propagandisku pieskaņu," teica politologs.

LETA jau rakstīja, ka Ukrainas karaspēks iegājis līdz pat desmit kilometriem Krievijas Kurskas apgabalā, pēc pieejamo datu izpētes secinājuši ASV Kara studiju institūta (ISW) analītiķi.

"Ir apstiprināts, ka [trešdien], 7.augustā, turpinoties mehanizētajām uzbrukuma operācijām Krievijas teritorijā, Ukrainas spēki iegājuši līdz desmit kilometriem dziļi Kurskas apgabalā," teikts ISW jaunākajā apskatā.

Tajā norādīts, ka otrdien un trešdien publiskotajos ģeolokācijas kadros redzams, ka Ukrainas bruņutehnika sasniegusi pozīcijas gar Riļskas-Sužas autoceļu aptuveni desmit kilometru attālumā no abu valstu robežas. ISW apskatā piebilst, ka Ukrainas spēki ir pārvarējuši vismaz divas Krievijas aizsardzības līnijas.

Krievijas militārie blogeri ziņo, ka Ukrainas spēku kontrolē ir aptuveni desmit ciemi Kurskas apgabalā, kā arī rajona centrs Sudžas pilsēta.