Lai uzlabotu darba kvalitāti, ierēdņus vēlas atgriezt darba kabinetos

Ja reiz nevarēja iedomāties nopietnas sēdes vai darba pārrunas veikt ne vien citādāk kā tikai sapulcējoties kopā, tad pandēmija ieviesa lielas izmaiņas darba sfērā - šobrīd ir pilnīgi normāli sēdēt piemājas šūpuļtīklā un veikt svarīgus zvanus. Šāgada pirmajā ceturksnī Latvijā attālināti strādāja 87,8 tūkstoši darbinieku.

Tas ir par 9,4 tūkstošiem vairāk nekā 2023. gada atbilstošajā periodā un par 10,2 tūkstošiem vairāk nekā pērn ceturtajā ceturksnī.

Cita aptauja liecina, ka ar savu darba ikdienu visapmierinātākie ir hibrīda formātā strādājošie, pēcāk seko pilnībā attālināti strādājošie, bet klātienē strādājošie ir biežāk neapmierināti.

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kapars Gorkšs teic, ka darba režīma mērvienība nav attālināti vai klātienē, bet gan cik tas ir kvalitatīvs un produktīvs. Vaicājot par jomām, kur attālināto darbu vajadzētu ierobežot, Gorkšs min trīs faktorus: kolektīvs, darba vadības stils un cik veiksmīgi iespējams reglamentēt un ievērot, kādi noteikumi ir noteikti kolektīva ietvaros.

Attālinātais darbs rada arī papildus izaicinājumus, piemēram, kolektīva veidošana, jo cilvēki atrod no socializēšanās. Tas ir pārbaudījums arī darbinieku godprātībai - esot gadījies arī konstatēt, ka piemēram, sapulcēs ieslēdz kameru, bet pie tās priekšā vienkārši noliek fotogrāfiju. Vai arī attālināti pieslēdzas sanāksmēs bez ieslēgtas kameras, - realitātē vispār neiesaistoties, līdz ar to faktiski nespējot uzņemties atbildību par pieņemtajiem lēmumiem.

Personālvadības eksperte Eva Selga uzskata, ka attālinātais darbs nebūtu jāierobežo kā strādāšanas režīms. Kopumā tas dod iespējas labāk organizēt darbu ar privāto dzīvi, spēj samazināt, piemēram, biroja izmaksas, bet vai tas ietekmē darba kvalitāti un vai darbiniekiem jāliek biežāk nākt darbā klātienē - tas jau esot jāizvērtē katram vadītājam un jāpieņem lēmums.