Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis

Kremļa opozicionārs Jašins uzskata, ka pret paša gribu ticis atbrīvots no cietuma (3)

Raksta foto
Foto: Reuters/ScanPix

1. augustā Turcijas galvaspilsētā Ankarā notika 26 cietumnieku apmaiņa rietumvalstu un Krievijas starpā. Viens no tiem bija Krievijas opozīcijas aktīvists Iļja Jašins, kurš Krievijā tika arestēts par Krievijas kara noziegumu Kijivas piepilsētā Bučā nosodīšanu. Jašins norādījis, ka viņa atbrīvošana apmaiņā notikusi pret viņa gribu, vēsta Krievijas neatkarīgais izdevums "Meduza". 

"Apmaiņā pret viena slepkavas atbrīvošanu viņi atbrīvoja 16 nevainīgus cilvēkus. Tā ir smaga dilemma. Tas motivēs Putinu sagrābt jaunus ķīlniekus. Es to saprotu, un domāju, ka [Vācijas] kanclers [Olafs] Šolcs arī to saprot. Taču esmu pārliecināts, ka neatkarīgi no reakcijas Putins turpinās sagrābt ķīlniekus. Jo tas ir tas, ko diktatori vienmēr dara," teica Jašins.

“Jau no pirmās dienas aiz restēm es teicu, ka neesmu gatavs apmaiņai. Publiski lūdzu mani neiekļaut nekādos apmaināmo gūstekņu sarakstos. Tā bija apzināta nostāja. Es atteicos pamest Krieviju aresta draudu dēļ, uzskatot sevi par Krievijas politiķi un patriotu. Savu ieslodzījumu es sapratu ne tikai kā cīņu pret karu, bet arī kā cīņu par dzīvi savā valstī un iesaistīšanos neatkarīgā politikā šeit," piebilda politiķis.

"Es neuzskatu to, kas ar mani notika, par apmaiņu. Es to uztveru kā izraidīšanu no Krievijas pret manu gribu. Teikšu godīgi – vairāk par visu šobrīd vēlos atgriezties. Mana pirmā vēlēšanās bija nekavējoties doties uz lidostu, nopirkt biļeti un atgriezties Krievijā. Taču man paskaidroja, ka pēc atgriešanās nākotnē vairs nebūs iespējams veikt citus apmaiņas darījumus."

Ankaras lidostā apmainīti cietumnieki no ASV, Vācijas, Polijas, Slovēnijas, Norvēģijas, Baltkrievijas un Krievijas. Pēc apmaiņas desmit cilvēki devās uz Krieviju, 13 - uz Vāciju, bet trīs - uz ASV.

Izdevums "The Insider", atsaucoties uz saviem avotiem, publicējis sarakstu ar cilvēkiem, kurus atbrīvoja Krievija un Baltkrievija, un to vidū ir Gerškovičs, Vīlans, Kurmaševa, Vācijas pilsonis Riko Krīgers, kurš iepriekš Baltkrievijā tika notiesāts uz nāvi un apžēlots, Vācijas pilsoņi Patriks Šēbelis un Dīters Voroņins, opozīcijas aktīvisti Vladimirs Kara-Murza un Iļja Jašins, bijušie Navaļnija štāba koordinatori Lilija Čaniševa, Ksenija Fadejeva un Vadims Ostaņins, kā arī Andrejs Pivovarovs, Oļegs Orlovs, Saša Skočiļenko, Kevins Ļiks un Hermans Moigess.

Krievijas "Telegram" kanāls "Mash" ziņoja, ka Krievijas pusei nodoti iepriekš Slovēnijā atmaskotie Krievijas ārējā izlūkdienesta SVR līdzstrādnieki Artjoms un Anna Duļcevi. Tāpat Krievijai nodoti par kibernoziegumiem apcietinātie Aleksandrs Viņņiks, Maksims Marčenko, Vadims Konoščenko, Vladislavs Kļušins, Vladimirs Dunajevs un Romans Seļezņovs, kā arī Vācijā ar mūža ieslodzījumu notiesātais Vadims Krasikovs, kurš tika notiesāts par bijušā čečenu nemiernieku komandiera nogalināšanu Berlīnes parkā.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu