Krievija bija apzināti paņēmusi atsevišķus rietumvalstu pilsoņus kā ķīlniekus vēlākai ieslodzīto apmaiņai, spriež eksperts (1)

Viņš norādīja, ka, paraugoties vēsturiski, šādās apmaiņās katra no pusēm cenšas panākt zināmu līdzvērtību, kas lielākoties nozīmē apmainīto personu skaitu. Bieži vien šādos gadījumos puses apmainās ar līdzvērtīgu personu daudzumu, taču ir bijuši arī izņēmumi, piemēram, 2010.gadā rietumvalstis Krievijai atdeva desmit tā saucamos "nelegāļus", kas bija aizturēti ASV, savukārt Krievija Rietumiem izdeva četras personas, tai skaitā bijušo padomju izlūku Sergeju Skripaļu, ko pēcāk Lielbritānijā centās noindēt.

"Tas parāda, ka darījumā var būt atšķirīgs personu skaits, bet runa ir arī par personu līdzvērtību svara ziņā. Ja mēs raugāmies uz Rietumu ieguvumiem, tad primārā interese bija atbrīvot savus pilsoņus, kas ir redzams ASV un Vācijas gadījumā, kur Krievija šo valstu pilsoņus apzināti bija paņēmuši kā ķīlniekus, lai izmantotu apmaiņas darījumā," sacīja Cepurītis.

Tāpat viņš pieminēja citu, ne pārāk izplatītu gadījumu - prasot uz Rietumiem izdot Krievijas opozīcijas pārstāvjus, Krievijas režīma pretiniekus, kā, piemēram, opozīcijas aktīvistus Vladimiru Kara-Murzu, Iļju Jašinu un citus, mērķis ir panākt, lai ar šiem cilvēkiem nenotiktu tas pats, kas tika izdarīts ar Alekseju Navaļniju, kuru faktiski cietumā nogalināja, kā arī dot emigrācijā esošajai Krievijas opozīcijai tālākas cerības tomēr veikt kādas izmaiņas.

Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors akcentēja, ka Krievijas lielākais ieguvums no šī darījuma ir spiegu atgūšana. Tie ir cilvēki, kas vairākos gadījumos bija darbojušies kā "nelegāļi", piemēram, Slovēnijā atmaskotie Krievijas ārējā izlūkdienesta SVR līdzstrādnieki Artjoms un Anna Duļcevi. Eksperta ieskatā Krievija parāda un zināmā mērā iedrošina arī citus "nelegāļus", kas Rietumos vēl darbojas, ka, ja būs kaut kādas problēmas, Krievija viņus aizstāvēs.

"Ja paraugāmies uz citiem līdzīgiem gadījumiem, tad daudzi no šiem spiegiem, "nelegāļiem", piemēram, tā saucamā Anna Čapmane un Marija Butina Krievijā pēc tam ieguva gandrīz slavenības statusu, piešķirot, piemēram, televīzijas šovu un citus ieguvumus. Tas ir arī mēģinājums šīs personas "pacelt" augstākā statusā," teica RSU lektors.

Taujāts, ja rietumvalstis un Krievija spēj vienoties par ieslodzīto apmaiņu, vai tas nozīmē, ka pastāv iespēja sarunām par mieru Ukrainā, Cepurītis uzsvēra, ka šīs divas lietas nevar savā starpā tik tieši saistīt, lai gan ieslodzīto apmaiņā Ukrainas konteksts ir klātesošs. Viņaprāt, tas, ka starp rietumvalstīm un Krieviju notiek šāda apmaiņa, var liecināt, ka parādās "zināms zobrats vai neliela skrūvīte", kas vēlāk var palīdzēt ceļā uz pamieru un mieru Ukrainā. Eksperts tomēr aicina neuzskatīt šo par atslēgas brīdi, no kura sāksies process uz mieru Ukrainā, jo miera panākšana būs atkarīga no karadarbības gaitas Ukrainā.

"Ieslodzīto apmaiņas darījums parāda, ka pastāv sarunu kanāls tieši starp Krievijas un rietumvalstu drošības dienestiem, kuri primāri bija iesaistīti sarunu vešanā. Protams, dažos gadījumos šos kanālus kopā ar diplomātiskajiem kanāliem var izmantot dažādu jautājumu risināšanā, bet to, ka Ukrainas kara nobeiguma fāze nepienāks uzreiz, parāda ar zināmu regularitāti notiekošā Krievijas un Ukrainas karagūstekņu apmaiņa, taču tas neliecina par to, ka karš drīz beigsies," teica Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors.

LETA jau rakstīja, ka ceturtdien, 1.augustā, Turcijas galvaspilsētā Ankarā notikusi 26 cietumnieku apmaiņa rietumvalstu un Krievijas starpā, paziņojusi Turcija.

Krievija ieslodzīto apmaiņas ietvaros atbrīvojusi ASV laikraksta "Wall Street Journal" žurnālistu Evanu Gerškoviču un bijušo ASV jūras kājnieku Polu Vīlanu, apliecināja Turcija, kuras izlūkdienests MIT koordinēja apmaiņu.

Kā teikts Turcijas paziņojumā, Ankaras lidostā apmainīti cietumnieki no ASV, Vācijas, Polijas, Slovēnijas, Norvēģijas, Baltkrievijas un Krievijas. Turcijas telekanāls "TRT Haber" vēsta, ka pēc apmaiņas desmit cilvēki dosies uz Krieviju, 13 uz Vāciju, bet trīs uz ASV.

Izdevums "The Insider", atsaucoties uz saviem avotiem, publicējis sarakstu ar cilvēkiem, kurus atbrīvos Krievija un Baltkrievija, un to vidū ir Gerškovičs, Vīlans, ASV radiostacijas "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" (RFE/RL) žurnāliste Alsu Kurmaševa, Vācijas pilsonis Riko Krīgers, kurš iepriekš Baltkrievijā tika notiesāts uz nāvi un apžēlots, Vācijas pilsoņi Patriks Šēbelis un Dīters Voroņins, opozīcijas aktīvisti Kara-Murza un Jašins, bijušie Navaļnija štāba koordinatori Lilija Čaniševa, Ksenija Fadejeva un Vadims Ostaņins, kā arī Andrejs Pivovarovs, Oļegs Orlovs, Saša Stočilenko, Kevins Ļiks un Hermans Moigess.

ASV prezidents Džo Baidens ceturtdien kā "diplomātijas varoņdarbu" apsveica ieslodzīto apmaiņu ar Krieviju, kuras rezultātā mājās atgriežas Gerškovičs un Vīlans. "Darījums, kas nodrošināja viņu atbrīvošanu, bija diplomātijas varoņdarbs," pavēstīja Baidens, apstiprinot, ka starp 16 cilvēkiem, kurus Krievija atbrīvoja, bija arī trīs ASV pilsoņi un viens pastāvīgais iedzīvotājs, kā arī pieci vācieši un septiņi krievi.

Krievijas "Telegram" kanāls "Mash" ziņoja, ka Krievijas pusei nodoti iepriekš Slovēnijā atmaskotie Krievijas ārējā izlūkdienesta SVR līdzstrādnieki Duļcevi. Tāpat Krievijai nodoti par kibernoziegumiem apcietinātie Aleksandrs Viņņiks, Maksims Marčenko, Vadims Konoščenko, Vladislavs Kļušins, Vladimirs Dunajevs un Romans Seļezņovs, kā arī Vācijā ar mūža ieslodzījumu notiesātais Vadims Krasikovs, kurš tika notiesāts par bijušā čečenu nemiernieku komandiera nogalināšanu Berlīnes parkā.

Vācija ceturtdien paziņoja, ka notiesātā slepkavas Krasikova atbrīvošana nebija viegls lēmums. Vācijas valdības preses pārstāvis Štefens Hebestreits lēmumu nosūtīt atpakaļ uz Krieviju Krasikovu pamatoja ar Berlīnes pienākumu pret Vācijas pilsoņiem un solidaritāti ar ASV. Hebestreits arī aicināja "Krievijas un Baltkrievijas vadību atbrīvot visus netaisnīgi ieslodzītos politieslodzītos".