Knoka atbrīvošana no amata bijusi prettiesiska, atzīst pirmās instances tiesa (2)

Tāpat tiesa nolēma par labu Knokam piedzīt morālā kaitējuma kompensāciju 10 000 eiro apmērā, kā arī nekavējoties atjaunot Knoku amatā.

Spriedumu Rīgas apgabaltiesā varēs pārsūdzēt pēc pilnā sprieduma sagatavošanas. Pilnais spriedums ar motīviem pagaidām nav pieejams.

Janvārī tiesa, nosakot pagaidu aizsardzības līdzekli, aizliedza pašvaldībai līdz strīda izskatīšanai pēc būtības izpildīt uzteikumu Rīgas pilsētas izpilddirektora padomniekam Knokam, līdz ar to viņš pagaidām turpina darbu.

Pēc Knoka paustā, viņš nepiekrita uzteikumam un uzskatīja, ka tas ir nepamatots. Tāpēc viņš iesniedza Rīgas pilsētas tiesā prasības pieteikumu par uzteikuma atzīšanu par prettiesisku.

Rīgas pilsētas izpilddirektora padomnieku Knoku no amata bija nolemts atbrīvot "funkciju pārklāšanās dēļ".

Reaģējot uz gaidāmo atlaišanu, Knoks nolēma vērsties tiesā un "aizstāvēt savas tiesības", jo uzskatīja, ka viņa atbrīvošana no amata esot politiska atriebība. Knokam savulaik tika uzticēts pārbaudīt pārmetumus par iespējamu nesaimniecisku rīcību Satiksmes departamentā, kas noveda pie "Progresīvo" un "Jaunās vienotības" koalīcijas šķelšanās un Mārtiņa Staķa (P) nomaiņu ar Vilni Ķirsi (JV) Rīgas mēra amatā.

Kā aģentūrai LETA iepriekš teica pašvaldības izpilddirektors Jānis Lange, pašvaldībā noticis darbinieku funkciju izvērtējums visā centrālajā administrācijā un arī izpilddirektora birojā. Vērtējot izpilddirektora biroja darbinieku funkcijas, konstatēts, ka vienam darbiniekam tās pārklājoties ar Juridisko pārvaldi un Cilvēkresursu pārvaldi.

Pēc Langes vārdiem, 2024.gada budžeta kontekstā pašvaldībās esot liels pieprasījums pēc štata vietām, piemēram, Teritorijas labiekārtošanas pārvaldē un Apkaimju iedzīvotāju centrā, tādēļ nolemts par vienu vietu samazināt amata vietu skaitu izpilddirektora birojā. Samazināta amata vieta, kuras funkcijas pārklājušās ar citām pārvaldēm.

Lange norādīja, ka līdz ar šo lēmumu vienam darbiniekam izteikts uzteikums ar šī gada 1.februāri.

Knoks aģentūrai LETA iepriekš pauda uzskatu, ka ticis piemeklēts formāls iemesls viņa atbrīvošanai, bet tās pamatā esot atriebība par viņa darbību saistībā ar disciplinārlietu izmeklēšanu Satiksmes departamentā.

Viņaprāt, izpilddirektors Lange tikai pildot politisko uzdevumu, tādēļ Knoks pārsūdzējis lēmumu par viņa atbrīvošanu no amata Rīgas pilsētas tiesā, kā arī vērsies Valsts darba inspekcijā.

2023.gada 16.jūnijā ar izpilddirektora rīkojumu uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku no amata tika atstādinātas divas Satiksmes departamenta amatpersonas. Amatpersonas tika atstādinātas pēc trauksmes cēlēja ziņojuma saņemšanas, kas vēlāk tika nosaukts par anonīmu ziņojumu, un tam sekojošas dienesta pārbaudes.

Toreizējā domes vadība paziņoja, ka pārbaudes laikā esot konstatēti būtiski pārkāpumi, kas liecina par prettiesisku un nesaimniecisku rīcību departamenta veiktajos ielu asfalta seguma atjaunošanas darbos.

Disciplinārlietas izmeklēšanu veica Knoks, kurš vēlāk, izveidojot speciālu komisiju, tika atstādināts no lietas izmeklēšanas. Neoficiāli politiķi domē sprieda, ka arī "trauksmes cēlēja ziņojuma" autors esot bijis Knoks. Disciplinārlieta beidzās bez rezultāta un amatpersonas tika atjaunotas amatos. Satiksmes departamentā tika veikts audits un iespējamās pretlikumīgās darbības vērtēja arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Pārbaužu laikā tika konstatētas nepilnības, kuras tika uzdots novērst, bet KNAB krimināllietu nesāka.