"Jūtamies ļoti pievilti." Lielbritānijas slimnīcas uzgaidāmajā telpā mirušās latvietes māsa sniedz interviju

Latvijā dzimusī un Lielbritānijā strādājošā divu bērnu māte Inga bija devusies pusdienu pārtraukumā, kad viņai pēkšņi sāka sāpēt galva. Pēc mazāk nekā 24 stundām viņa nomira neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļas uzgaidāmajā telpā – guļot uz grīdas, apsegta ar mēteli, visiem redzamā vietā.

Jūlijā noslēgusies izmeklēšana par Ingas nāves apstākļiem. Koroners secinājis, ka ārsti divas reizes palaida garām iespēju glābt viņas dzīvību.

Inese intervijā norādīja, ka jautājumi ap viņas māsas nāvi palikuši neatbildēti un norādīja, ka turpinās par viņu cīnīties. Runājot no Latvijas, Inese uzsvēra, ka, lai gan šādu izmeklēšanas iznākumu bija gaidījusi, māsas nāvi viņa joprojām nespēj pieņemt. 

"Es domāju, ka mana ģimene cerēja, ka saņems dažas atbildes un ka dusmas un pārdzīvojumi pazudīs, bet nē. Mēs jūtamies ļoti pievilti no sistēmas puses. Es uzskatu, ka man tagad ir vairāk jautājumu nekā pirms izmeklēšanas," teica Inese. 

Inese uzsver, ka nespēj samierināties ar to, kā Inga atstājusi pasauli. "Uzskatu, ka slimnīcai tiešām nav atbilžu uz jautājumiem par to, kas notika tonakt."

Vairāk nekā sešus mēnešus pēc viņas nāves Inese atzīst, ka brīžiem aizmirsusi, ka Ingas vairs nav. "Inga bija ļoti pozitīvs cilvēks. Viņai bija ļoti, ļoti laba humora izjūta – viņa ilgi varēja smieties," teica Inese. 

Abas uz Angliju pārvācās 2004. gada septembrī pēc skolas beigšanas. Inga pēc četriem gadiem pārcēlās atpakaļ uz Latviju, bet Inga palika. Abas ikdienā uzturējušas kontaktu, sazinoties ar videozvanu palīdzību. 

"Mēs nekad nestrīdējāmies – domājām tāpat. Pat šajos videozvanos mēs varējām tikai smieties."

Inese atklāj, ka ar māsu pēdējoreiz sazvanījusies liktenīgajā dienā, kad Inga devās uz slimnīcu. Pēc tam Inese māsu vēlreiz mēģinājusi sazvanīt, bet telefona klausuli pacēlusi medmāsiņa. 

Inese devās uz Angliju, lai māsu pavadītu aizsaulē. "Kad viņi izslēdza tos aparātus, viss vienkārši apklusa. Mēs raudājām tik daudz stundu, bet tajā brīdī neviens neraudāja."

Inesei līdzi devās Ingas divi dēli, kuri, pēc viņas teiktā, bijuši labākais, kas ar Ingu noticis. Inese norāda, ka Inga strādājusi par dispečeri kādā noliktavā un krājusi naudu mājai. 

"Viņa strādāja ļoti smagi. Katrs, kurš pazina Ingu, uzreiz iedomājās par viņas smaidu. Viņa nekad nesūdzējās," teica Inese. 

"Ingas stāsts vēl nav beidzies – ne mūsu ģimenei," piebilda Inese.