Ikvienam pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas būtu jāpārdomā visus apdrošināt nepieciešamos riskus un rakstveidā tos jānosūta apdrošinātājam vai citam apdrošināšanas izplatītājam, lūdzot piedāvāt tikai tādu apdrošināšanu, kas iekļauj šos riskus, pavēstīja Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācijas (LABA) pārstāvji.
LABA: Klientiem jālūdz piedāvāt tikai tādu apdrošināšanu, kas iekļauj visus apzinātos riskus (1)
LABA atzīst, ka apdrošināšanas noteikumi ir visai sarežģīta lasāmviela un ne katram pat pēc tās izlasīšanas izdodas tos pilnībā saprast, jo šie noteikumi satur ne tikai apdrošināto risku skaidrojumu, bet arī izņēmumus un vēl īpašos izņēmumus, kā arī ne vienmēr ir viennozīmīgi noformulēti un saprotami.
Slēdzot apdrošināšanas līgumu, apdrošinātājs parasti izsniedz tikai pašu apdrošināšanas līgumu, kas ir īss dokuments, kurā norādītas galvenā apdrošināšanas informācija un atrodas tikai necila norāde uz piemērojamiem apdrošināšanas noteikumiem, bet pašus apdrošināšanas noteikumus neizsniedz, jo tie ir publicēti apdrošinātāja mājas lapā.
Apdrošinātājs apdrošināšanas noteikumu vietā klientam izsniedz tā saucamo IPID, kas ir īss, koncentrēts apdrošināšanas noteikumu izklāsts, aptuveni uz vienas-divām lappusēm. Ja apdrošināšanas brokeru klientu vietā šos apdrošināšanas noteikumus ir izlasījuši un pārzina apdrošināšanas brokeri, tad tiem, kas neizmanto apdrošināšanas brokeri, tas būtu jāizdara pašiem, ko lielā daļā gadījumu viņi nedara, norāda LABA pārstāvji.
Rezultātā liela daļa apdrošināto personu pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas pašus piemērojamos apdrošināšanas noteikumus pat neizlasa un faktiski nemaz nezina, pret kādiem riskiem tad ir apdrošinājušies, un par to uzzina jau tikai pēc negadījuma pieteikšanas apdrošinātājam, bieži vien esot nepatīkami pārsteigti.
Lai mazinātu šādus nepatīkamus pārsteigumus, LABA aicina ikvienu personu, kas vēlas apdrošināties, izmantot likumā noteikto jebkura apdrošināšanas izplatītāja, arī apdrošinātāja, pienākumu vienmēr rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli, ievērojot klienta intereses, vienmēr noskaidrot klienta prasības un vajadzības un klientam saprotamā veidā sniegt objektīvu informāciju par apdrošināšanas produktu, kā arī nodrošināt, ka klientam ieteiktais apdrošināšanas līgums atbilst klienta prasībām un vajadzībām.
Proti, LABA iesaka ikvienam pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas vienmēr pārdomāt visus apdrošināt nepieciešamos riskus un rakstveidā tos nosūtīt apdrošinātājam vai citam apdrošināšanas izplatītājam, lūdzot piedāvāt tikai tādu apdrošināšanu, kas iekļauj šos riskus.
Ja apdrošinātājs vai cits apdrošināšanas izplatītājs būs piedāvājis apdrošināšanu, ignorējot šīs apdrošinātās personas vajadzības, šī persona varēs prasīt atlīdzināt zaudējumus.
LABA arī vērš uzmanību, ka katra apdrošinātāja noteikumi ir atšķirīgi, kas arī var radīt pārpratumus. Piemēram, "Gjensidige" apdrošinātais vētras risks sākas ar vēja ātrumu 15 metri sekundē, "Balta" un "If" ar 17,2 metriem sekundē, bet "Ergo" ar 18 metriem sekundē.
Tas pats attiecas arī uz apdrošināto plūdu risku. Piemēram, "Gjensidige" plūdu risks rodas pēkšņas un neparedzētas applūšanas rezultātā, tai skaitā vētras dēļ, pārplūstot dabīgām vai mākslīgām ūdenstilpnēm, bet jau citā vietā norādīts, ka netiek atlīdzināti zaudējumi par papildu riskiem, ja tie nav atsevišķi apdrošināti, un vēl citā vietā kā papildu risks norādīti bojājumi pēkšņas un neparedzētas ūdens (tostarp notekūdeņu), ūdens veidotu sanesumu vai ūdens nestu priekšmetu iedarbības uz apdrošināšanas objektu rezultātā, ja tā radusies lietus dēļ augsnes virskārtai nespējot uzņemt ārkārtēju ūdens daudzumu.
"Balta" plūdu risks aptver applūšanu ar ūdeni, kas pārgājis pāri dabīgo ūdens baseinu robežām, vienlaikus izņēmumos nosakot, ka netiek atlīdzināti zaudējumi saistībā ar notekūdeņu līmeņa celšanos un nokrišņu ūdens, gruntsūdens, krusas, sniega vai dubļu iedarbības rezultātā.
"If" par plūdu risku atzīst pēkšņus un neparedzētus zaudējumus vai bojājumus, kas radušies strauja ūdens līmeņa celšanās, tostarp vētras, rezultātā dabīgās vai mākslīgās ūdens tilpnēs, bet tajā pašā laikā norāda izņēmumus, ka neatlīdzina zaudējumus gruntsūdens un citu pazemes ūdeņu līmeņa izmaiņu rezultātā un vētras izraisītu plūdu rezultātā.
LABA uzsver, ka šeit norādīto apdrošinātāju izvēle neattiecas uz apdrošināšanas atlīdzību atteikumiem sakarā ar nesen notikušajiem vētras un plūdu postījumiem un tie ir izvēlēti nejauši, tikai lai vispārīgi ilustrētu apdrošināšanas noteikumu sarežģītību un pastāvošās to interpretācijas iespējas.
Likums paredz, ka apdrošināšanas līguma noteikumiem jābūt skaidriem un saprotamiem, norāda LABA. Taču praksē tie tādi daļā gadījumu nav. Rezultātā klients nevar būt pārliecināts, kas īsti ir apdrošināts, bet apdrošinātājam rodas iespēja, lemjot par apdrošināšanas atlīdzību, traktēt neskaidros un nesaprotamos noteikumus sev par labu. Likums paredz nodrošināt, lai visa informācija, ko apdrošināšanas izplatītājs, tostarp apdrošinātājs, sniedz klientam, ir patiesa, skaidra un nav maldinoša. Lai atvieglotu informācijas par apdrošināšanas līguma noteikumiem uztveri, ikvienam klientam ir jāizsniedz iepriekšminētais IPID - īsais, koncentrētais apdrošināšanas noteikumu izklāsts.
Taču arī tas šādiem gadījumiem nepalīdz, atzīst LABA. Ne visi apdrošinātāji savā īpašuma apdrošināšanas IPID norāda apdrošināto risku būtiskus izņēmumus, kas noved pie klientu maldināšanas un pārpratumiem. Ņemot vērā minēto, lai pēc iespējas mazinātu apšaubāmu apdrošināšanas atlīdzību atteikumu iespējamību un veicinātu klientu uzticēšanos apdrošināšanai, LABA uzskata, ka uzraugošajām institūcijām būtu jāpievērš lielāka uzmanība apdrošinātāju sagatavoto apdrošināšanas noteikumu viennozīmīgas skaidrības un saprotamības nodrošināšanai un pietiekamas informācijas norādīšanai IPID.