Premjere: Vētrā cietušajiem pēc palīdzības vispirms jāvēršas pie apdrošinātājiem, pēc tam - pie pašvaldībām

Kā aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Viktorija Gribuste, Krīzes vadības padomes sēdes laikā, uzklausot ekspertu atzinumus, kā arī atbilstoši Ūdenssaimniecības apsaimniekošanas likuma 1.pantā noteiktajam, tika secināts, ka spēcīgo lietavu izraisītās sekas ir klasificējamas kā plūdi, attiecīgi apdrošināto īpašumu saimnieki var pretendēt uz apdrošinātāju kompensācijām.

Ekonomikas un Finanšu ministrijai kopā ar Latvijas Banku tuvākajā laikā ar apdrošināšanas jomas pārstāvjiem būšot jāpārrunā kompensāciju izmaksa plūdu radīto seku kompensēšanai.

Kā sacīja premjere Siliņa, par kopējiem vētras radītajiem zaudējumiem vēl pāragri spriest, jo visas vētras sekas vēl nav apzinātas, no daudzās ēkām pat vēl nav izsūknēts ūdens.

Ņemot vērā, ka nav zināmi pašreizējie zaudējumu apmēri, nav skaidrs arī iespējams līdzekļu apjoms, kuru šim mērķim varētu iegūt no Eiropas Savienības.

Pēc premjeres paustā, ir secināts, ka pašlaik lielākā problēma ir lauztie koki, tāpēc Finanšu ministrijai uzdots sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), kā arī Zemkopības ministriju kopīgi rast risinājumu tam, kā ātri palīdzēt vētrā cietušajiem iedzīvotājiem atbrīvoties no kritušajiem kokiem.

"Labā ziņa ir tāda, ka pašlaik vēl spēcīgas lietavas nav gaidāmas," atsaucoties uz meteorologu sniegto informāciju padomes sēdes laikā, teica Siliņa.

Kā aģentūru LETA informēja VUGD pārstāve Gribuste, uzklausot informāciju par esošo situāciju, sēdes dalībnieki vienojās meklēt juridisku risinājumu, lai teritoriju sakopšana pēc vētras un nogāzto koku utilizācija nebūtu pretrunā ar spēkā esošo mantas izšķērdēšanas un atsavināšanas regulējumu.

Tādējādi tiktu atvieglota iespēja privātpersonu teritorijā esošos kritušos kokus nodot pašvaldībām, vietvarām nodot kokus citām iestādēm tālākai izmantošanai, kā arī iedzīvotājiem iesaistīties pašvaldības teritorijas sakopšanā un sazāģēto koku tālākā izmantošanā savā mājsaimniecībā.

Pašlaik gan neesot zināms, cik liels palīdzības apjoms varētu būt pieejams vienam iedzīvotājam, kuram vētra radījusi zaudējumus.

Video: Preses konference pēc Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdes

Sēdes laikā tika panākta vienošanās, ka arī pašām pašvaldībām aktīvi jāinformē iedzīvotāji par iespējām saņemt palīdzību.

Siliņa norādīja, ka uz nākamo sēdi atbildīgie sanākšot, kad būs tāda nepieciešamība un kad būs apkopota precīza informācija par radītajiem zaudējumiem.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) norādīja, ka pašvaldībām sākotnēji būs mēnesis laika, lai vērstos ministrijā. Nepieciešamības gadījumā šis termiņš varētu tikt pagarināts.

Bērziņa izteica pateicību iesaistītajām institūcijām par aktīvu sadarbību palīdzības sniegšanā un vētras seku likvidēšanā.

"Attiecībā uz atbalstu aicinu iedzīvotājus vērsties pašvaldībā," teica Bērziņa, norādot, ka pašvaldības var pieņemt lēmumu par atbalstu mājokļa atjaunošanai un pēc tam pašvaldības mēneša laikā var vērsties VARAM.

Runājot par to, kad varētu būt zināmi precīzi aprēķini par nepieciešamo atbalstu no valsts, Bērziņa skaidroja, ka pašlaik aprēķiniem paredzēts mēnesis, taču, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, termiņu var pagarināt, jo šādiem aprēķiniem var būt nepieciešams arī ilgāks laiks.

Jau ziņots, ka svētdienas naktī un pirmdienā piedzīvotā vētra viscaur Latvijai atstājusi ievērojamu postažu, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Tāpat ziņots, ka, pieprasot līdzekļus cietušajam objektam, kas nav apdrošināts, valsts pozitīva lēmuma gadījumā var piešķirt 70% no nepieciešamā finansējuma, bet 30% būs jānodrošina no pašvaldības budžeta, savukārt apdrošinātiem objektiem pašvaldības līdzfinansējums būs 25% no nepieciešamām izmaksām, un līdzfinansējumā ietilpst objekta apdrošināšanas prēmija attiecīgajam gadam.

Ja kopējās izmaksas pārsniedz 2% no pašvaldības plānotajiem budžeta izdevumiem kārtējā gadā, tad Ministru kabinets var lemt par citiem atbalsta nosacījumiem, tai skaitā citiem pašvaldības nodrošināmā līdzfinansējuma apmēriem un atbalstāmajiem izdevumiem, piemēram, izdevumi koku zāģēšanai un aizvākšanai, informēja ministrija.

Papildus pašvaldība var pieprasīt līdzekļus no programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" to izdevumu kompensēšanai, kas atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem vai lielu stihisku nelaimju gadījumā saskaņā ar pašvaldības domes lēmumu izmaksāti dzīvojamās mājas vai dzīvokļu īpašniekiem vai to tiesiskajiem valdītājiem mājas renovācijai, lai likvidētu avārijas, stihiskas nelaimes vai citas katastrofas sekas saskaņā ar likumu "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā". Starp kompensējamajiem izdevumiem ir arī Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35. panta otrās daļas 1. un 2. punktā noteiktais pabalsts krīzes situācijā.

VARAM akcentē, ka šādos gadījumos pašvaldība nodrošina līdzfinansējumu ne mazāk kā 50% apmērā, bet lielu stihisku nelaimju gadījumā, ja radīto zaudējumu apmērs pārsniedz 2% no pašvaldības plānotajiem budžeta izdevumiem kārtējā gadā, Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par citu pašvaldības līdzfinansējuma apmēru - ne mazāk kā 10% apmērā.

Arī iepriekš pašvaldībām bija iespēja krīzes vai stihisku nelaimju gadījumos pieteikties atbalstam no valsts budžeta.

Video: Vētras postījumi Jūrmalā, Kauguros 

Foto un video: Vētras postījumi Mellužos 

Foto: Stiprā lietus un vētras postījumi Rīgā 

Video: Vētras postījumi Jūrmalā 

Video: Vētras sekas Rīgā, Birznieka-Upīša ielā