:format(webp)/nginx/o/2024/07/30/16255981t1he673.jpg)
Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna tikšanās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu bija vidējā pirksta parādīšana ukraiņiem, kuri karalaukā cīnās pret agresoru - Krieviju, tā 30. jūlijā preses konferencē pēc tikšanās ar Latvijas ārlietu ministri Baibu Braži (JV) norādīja Luksemburgas premjerministra vietnieks, ārlietu un ārējās tirdzniecības ministrs Ksavjē Betels.
Viņš uzsvēra, ka atbalsta visas miera iniciatīvas, ja tās apspriež ar Ukrainu un tā tām piekrīt. Miera iniciatīvām ir arī jāatbilst starptautiskajām tiesībām, taču Orbāna tikšanās ar Putinu nerespektēja nevienu no šiem aspektiem, teica Betels.
Viņš piebilda, ka ir viens cilvēks, kurš ir ļoti sarūgtināts, un tas ir Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns, jo Orbāns vēl nav devies apmeklēt viņu.
"Nevar būt tādas miera sarunas, kuras sākas ar agresoriem, nevis upuriem. Vispirms ir jārunā ar cietušajiem, jāuzklausa, kā sniegt lietderīgu ieguldījumu. Nevar šo procesu sākt ar agresoru. [..] Tā bija individuāla Ungārijas iniciatīva. Tā nebija 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iniciatīva," sacīja Luksemburgas premjerministra vietnieks, piebilstot, ka Orbāna tikšanās ar Putinu nebija miera vizīte, bet gan diktatoru tikšanās.
LETA jau rakstīja, ka Orbāns devās uz Maskavu neilgi pēc tam, kad Ungārija kļuva par ES prezidējošo valsti, un pats šo braucienu dēvēja par miera misiju. ES līderi stingri nosodīja Orbāna vizīti Maskavā, uzsverot, ka viņš turp devās bez ES akcepta.
Pirms tam Orbāns Kijivā tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, bet vēlāk Pekinā ar Ķīnas līderi Sji Dzjiņpinu. Pēc NATO samita Vašingtonā viņš tikās arī ar republikāņu Baltā nama kandidātu Donaldu Trampu.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)