VIDEO ⟩ Cēsīs iemūžinātie kukaiņi pieder retai un izmirstošai viendienīšu dzimtai

Apokaliptiskā video autors ir Arturs Lūkins - kaislīgs makšķernieks, kas pirmos soļus copes pasaulē palīdz apgūt kā bērniem, tā pieaugušajiem: “Braucu no makšķerēšanas, braucu pāri tiltam, skatos – tāds kā sniegs. Nevaru saprast, kas tas ir. Spiežu pa bremzēm un mašīna tiešām slīd kā pa sniegu un ledu. Izrādās – pilns ar kukainīšiem. Sajūta tā kā tādā šausmu filmā mazliet.”

Izrādās, ka Artura redzētais "sniegs" ir viendienīte. Unikāls ūdens kukainis, kas nosaukumu ieguvis, jo dzīvo no dažām stundām līdz dažām dienām, kuru laikā galvenais uzdevums – radīt nākamo paaudzi. Izlidošana notiek siltos vakaros, bet no rīta mātītes jau dēj olas.

Šis viendienīšu kāzu jeb pārošanās rituāls tūdaļ piesaistīja arī kukaiņu pētnieku uzmanību. Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Hidrobioloģijas laboratorijas pētnieks Dāvis Ozoliņš to šonedēļ demonstrēs zinātniekiem starptautiskā konferencē Turīnā, Itālijā. Agrāk Eiropā un Latvijā bijusi plaši sastopama suga, bet piesārņojuma un dambju būvniecības dēļ, pazudusi no daudzām upēm. Izrādās, video fiksētai viendienīšu sugai vēl nemaz nav dots latviskais nosaukums, bet grib to saukt par Blāvo viendienīti.

Viendienīšu mūžs tāds mirklis vien ir. Visbiežāk tās dzīvo tikai vienu dienu, lai gan kāpura stadijā ūdenī var dzīvot pat vairākus gadus. Bet, kad laiks radīt nākamo paaudzi, kāpurs pārvēršas lidojošā kukainī. Caurspīdīgie spārni ļauj no ūdenstilpes izlidot, lai meklētu partneri un radītu pēcnācējus.

Šāds fenomens, kāds nesen manīts Cēsīs, savulaik fiksēts arī uz tilta pār Gauju Valmierā un Siguldā. Gaujas baseinā ir daudz mežu, mazāk lauksaimniecības zemju, līdz ar to ūdens kvalitāte ir laba, lai viendienītes kāpurs spētu attīstīties.

Kā aģentūrai LETA skaidroja Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes vadošais pētnieks Voldemārs Spuņģis, uz tilta pār Gauju novērotas ūdens kukaiņu viendienīšu kāzas jeb pārošanās rituāls, kura laikā miljoniem viendienīšu vienlaikus gan lidinās gaisā, gan biezā slānī klāj asfaltu.

Video: Aculiecinieka video (Instagram: @arturslukins)

Entomologs skaidroja, ka brīdī, kad kāpurs ir pieaudzis, tas izlien no ūdens, nomaina ādu un pārvēršas par subimago jeb pieaugušam kukainim līdzīgo. Tad subimago vēlreiz nomaina ādu un beidzot kļūst par pieaugušu kukaini - imago. Viendienītes savu nosaukumu ieguvušas tādēļ, ka tās dzīvo vien dažas dienas, kuru laikā tās neēd, bet tikai pārojas. Pārošanās parasti notiek siltos bezvēja vakaros un no rīta mātītes jau dēj olas.

Spuņģis atzīmēja, ka viendienītēm ir tieksme lidot uz gaismas avotiem, it īpaši tādiem, kuru spektrā ir daudz ultravioletās gaismas, piemēram, dienasgaismas spuldzēm. Tiltu pār Gauju, acīmredzot, apgaismo ar spuldzēm, kuru spektrs ir atraktīvs viendienītēm un tās pie tilta salidojušas no visas tuvākās apkārtnes.

Pieaugušo viendienīšu izlidošana ir sinhrona - notiek tikai dažas dienas gadā, kad ir lielāka varbūtība tēviņiem un mātītēm atrast vienam otru.

Katrai sugai populācijas lielums katru gadu mainās, citu gadu tas var būt lielāks, citu - mazāks. Šogad, iespējams, populācija ir īpatņiem bagāta, pieļāva kukaiņu pētnieks.

Populācijas maksimums un gaisma rada viendienīšu masveida salidošanu pie tilta, tomēr gaismas piesārņojuma dēļ kāda daļa populācijas aizies bojā, piebilda Spuņģis.

Kukaiņu pētnieks zināja stāstīt, ka līdzīga viendienīšu pārošanās novērota arī pie Gaujas tilta Valmierā. Līdzīgas viendienīšu pārošanās novērotas arī 2020.gadā Cēsīs un 2016.gadā Siguldā.