Latvijas pilsonim noteiktais izceļošanas aizliegums ir pamatots, atzīst tiesa

Ministra lēmums atzīts par pamatotu un tiesisku, jo konstatēts, ka konkrētajā gadījumā izceļošanas aizliegums ir samērīgs līdzeklis nacionālās drošības interešu aizsardzībai, aģentūru LETA informēja AT.

Izceļošanas aizliegumu iekšlietu ministrs bija noteicis, pamatojoties uz Valsts drošības dienesta (VDD) atzinumu.

Lēmumā ir uzsvērts, ka šī persona, izceļojot no Latvijas, var iesaistīties darbībās, kuras pēc atgriešanās Latvijā rezultēsies ar apdraudējumu nacionālajai drošībai.

Izvērtējot administratīvās lietas materiālus un informāciju, kas satur valsts noslēpumu, AT ministra un VDD apsvērumus atzina par pamatotiem. AT guvusi pārliecību, ka izceļošanas aizliegums noteikts pamatoti un ir nepieciešams nacionālās drošības interešu aizsardzībai, kā arī ticis ievērots patvaļas aizlieguma un samērīguma princips.

Nacionālās drošības likums neparedz tiesības šim vīrietim un viņa advokātei iepazīties ar VDD atzinumu, kas klasificēts kā valsts noslēpums. Lai līdzsvarotu pieteicēja tiesību uz taisnīgu tiesu ierobežojumu, AT pati atbilstoši objektīvās izmeklēšanas principam pilnībā pārbaudījusi pārsūdzētā lēmuma pamatotību un tiesiskumu, neaprobežojoties tikai ar pieteicēja vai viņa pārstāves argumentu izvērtējumu.

AT iepazinās ar informāciju, kas ir valsts noslēpums, un uzklausīja ministra un dienesta pārstāvju paskaidrojumus. Tāpat vīrietim ir darīti zināmi apsvērumi, kāpēc noteikts izceļošanas aizliegums, cik to pieļauj valsts noslēpuma aizsardzība.

Vīrietis tiesā izvirzīja vairākus iebildumus, kas saistīti ar pret viņu uzsākto kriminālprocesu. AT norādīja, ka izceļošanas aizliegums neskar nevainīguma prezumpciju. Tas nav sods par darbībām, kas tiek vērtētas kriminālprocesa ietvaros. Tas arī nav noteikts pret vīrieti uzsāktā kriminālprocesa mērķu sasniegšanai. AT judikatūrā jau vairākkārt skaidrots, ka izceļošanas aizliegums ir nepieciešams Latvijas nacionālās drošības interešu aizsardzībai kā atsevišķs mehānisms, kas nav atkarīgs no kriminālprocesa norises un izmaiņām kriminālprocesa ietvaros piemērotajos drošības līdzekļos.

Advokāte uzskatīja, ka viņas klients tiek sodīts par saviem politiskajiem uzskatiem. Pēc iepazīšanas ar informāciju, kas ir valsts noslēpums, un ministra un dienesta pārstāvju uzklausīšanas, AT šo argumentu noraidīja kā nepamatotu. Vīrietim izceļošanas aizliegums nav noteikts vienkārši viņa politisko uzskatu dēļ, bet tāpēc, ka ir konstatētas konkrētas viņa darbības un izvērtēti iespējamie riski.

Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu personai ir tiesības pārsūdzēt AT iekšlietu ministra lēmumu, ar kuru tai noteikts aizliegums izceļot no Latvijas. AT šādu pieteikumu izskata kā pirmās instances tiesa koleģiālā sastāvā. AT spriedums ir galīgs un nepārsūdzams un stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī.

LETA jau ziņojusi, ka aizliegums izceļot no valsts iepriekš bijis noteikts arī bijušajam Rīgas domes deputātam Ruslanam Pankratovam un prokremliskajiem aktīvistiem Tatjanai Andrijecei un Aleksandram Žgunam. Arī viņi bija ministra lēmumus pārsūdzējuši AT, bet tiesa šos lūgumus noraidīja.