Pirmie ligzdu jūlijā parasti atstāj jaunie stārķi, un pēc dažām dienām seko arī vecie putni. Līdz aizlidošanai tie lielākās vai mazākās grupās pulcējas ar barību bagātās vietās un uzkrāj spēkus. Savukārt jau augusta beigās vai septembra sākumā baltie stārķi dosies pārziemot uz siltajām zemēm.
Balto stārķu pāris Mamma un Tuks ligzdā apmetās aprīļa sākumā. Mātīte izdēja piecas olas, un maija vidū izšķīlās pieci cāļi. Vājāko no tiem jūnija sākumā pieaugušais stārķis izmeta no ligzdas. Kā skaidro ornitologi, lielāka olu skaita sadēšana ar sekojošu mazuļu skaita samazināšanu ir baltajiem stārķiem raksturīga, tas ir mehānisms, kas izveidojies ilgstošā evolūcijas procesā. Stārķu tiešraide ļauj cilvēkiem redzēt šo putnu ikdienu ar visiem šai sugai raksturīgajiem notikumiem, mācot arī pieņemt un respektēt cilvēka acij ne tik tīkamus brīžus.
Svēteļu dabiskā ligzdošanas vieta ir koki, kuru zari vai nolūzušu stumbru galotnes spēj noturēt ligzdas smagumu (tās svars var būt pat vairāk nekā 500 kg). Ņemot vērā to, ka kokus ar ligzdas būvēšanai piemērotu zarojumu atrast nav tik viegli, baltie stārķi visbiežāk izvēlas elektrības stabus kā cilvēka veidotu un sev piemērotu alternatīvu dzīves vietu. Pašlaik uz elektroapgādes balstiem ligzdo teju 80 % balto stārķu populācijas Latvijā.
Lai padarītu ligzdošanu drošāku gan putniem, gan apkārtējiem iedzīvotājiem, gan arī mazinātu elektroapgādes pārtraukumu riskus, "Sadales tīkls" zemsprieguma elektrotīklā, kur drošības apsvērumi pieļauj, uzstāda metāla ligzdu pamatnes. Savukārt, konstatējot bīstamas situācijas, ligzdas drošības apsvērumu dēļ no balstiem var tikt noņemtas. Tas tiek darīts ar Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju un lielākoties ārpus stārķu ligzdošanas sezonas.