No 22 zemesgabaliem Rīgas lidostai varētu būt nepieciešami četri

Uzklausot lidostas vajadzības, pie šāda secinājuma nākusi pavasarī speciāli izveidotā darba grupa, kura gan savu darbu vēl nav līdz galam pabeigusi. Piemēram, šonedēļ par zemesgabalu jautājumu esot paredzēta Rīgas pašvaldības izpilddirektora un ģenerālprokurora tikšanās.

Lidostai nepieciešami esot tie zemesgabali, kas atrodas tuvāk iecerētajai "Rail Baltica" dzelzceļa līnijai.

Pēc Ķirša stāstītā, izveidojušos situāciju ar 22 zemesgabaliem pašvaldība centīsies atrisināt, izvairoties no tiesvedības, jo pretējā gadījumā vietvarai var nākties maksāt kompensāciju investoriem par zemesgabalu dīkstāvi.

"Risinājums varētu sekojošs: lidosta dabū savus interesējošos zemesgabalus, bet tie, kas paliek pāri, tie aiziet investoram par izsolīto cenu, un visas puses paraksta tādu kā administratīvo līgumu, ka vienai pret otru nav pretenziju, lai nebūtu arī šīs zaudējumu piedziņas," iespējamo situācijas risinājumu ieskicēja Ķirsis, uzsverot, ka tas gan vēl ir jāsaskaņo ar visām iesaistītajām pusēm, tajā skaitā ar Ģenerālprokuratūru.

Jautāts, cik lielā mērā šāds iespējamais risinājums ir pārrunāts ar investoriem, Rīgas mērs atbildēja, ka "viņi ir indikatīvi teikuši, ka viņus šāds risinājums varētu apmierināt".

Ķirsis prognozēja, ka risinājums pie lidostas esošo zemesgabalu jautājumā tiks panākts tuvāko mēnešu laikā, un jau septembrī vajadzētu būt zināmam, "uz ko mēs ejam".

Kā ziņots, aprīlī tika nolemts, ka jautājumu par 22 neapbūvētajiem zemesgabaliem pie Rīgas lidostas turpinās risināt ekspertu darba grupa, kurā pārstāvētas visas trīs iesaistītās puses. Darba grupai jāvienojas par to, cik zemesgabali nepieciešami Rīgas lidostai un cik var atrasties trešo personu rokās. Kad tas būs izdarīts, tad sekos sarunas ar investoru par to, vai iespējams izlīgums.

LETA jau ziņoja, ka Rīgas dome 6.martā nolēma atzīt par spēku zaudējušu 2022.gada 21.septembrī pieņemto lēmumu par 22 zemes gabalu pie lidostas privatizācijas pabeigšanu, tādējādi atjaunojot īpašumtiesības uz šiem zemes gabaliem. Dome arī atzina par spēku zaudējušu lēmumu par lokālplānojuma uzsākšanu teritorijai starp Rīgas robežu, Priedaines ielu, Mūkupurva ielu, Nīkrāces ielu un Grenču ielu.

Šāds lēmums bija jāpieņem, jo pašvaldība februārī saņēma ģenerālprokurora iesniegumu par prettiesisku neapbūvētas zemes privatizāciju valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka turpmākajai attīstībai nepieciešamajā teritorijā. Iesniegumā uzsvērts, ka pašvaldība privatizācijas procesā nav izvērtējusi zemesgabalu nepieciešamību valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai, un visi zemesgabali atrodas Rīgas lidostas turpmākai attīstībai nepieciešamajā teritorijā.

Ģenerālprokurora iesniegums uzliek pašvaldībai par pienākumu atjaunot tās valdījuma un īpašuma tiesības uz 22 zemesgabaliem un apturēt šīs teritorijas lokālplānojuma izstrādi.

Lidostā skaidro, ka minētie nekustamie īpašumi ir iekļauti lidostas attīstības plānā līdz 2036.gadam, ņemot vērā lidlauka - skrejceļa un peronu zonas - ģeogrāfisko novietojumu.

Savukārt jaunajā attīstības plānā 2036.-2050.gadam, kura izstrāde patlaban ir sākusies, minētā teritorija ir iekļauta aviācijas kravu un loģistikas centru attīstības zonā.

Daļu no šiem zemesgabaliem lidosta arī plāno izmantot alternatīvas enerģijas ražošanai, piemēram, izveidojot saules paneļu parku, tādējādi stiprinot lidostas kā kritiskās infrastruktūras objekta enerģētisko neatkarību, tomēr jāņem vērā, ka lidostai kā lidlauka ekspluatantam ir saistošas sertifikācijas specifikāciju prasības, tādēļ šādu projektu realizācija nav iespējama jebkurā lidostas teritorijas daļā, bet ir pieļaujama tikai tādās vietās, kur tā neapdraud drošus gaisa kuģu lidojumus.

Jau ziņots, ka saistībā ar šiem zemes gabaliem līdzšinējo Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora pienākumu izpildītāju Jāni Vaivodu apsūdz par 50 000 eiro kukuļa piedāvāšanu satiksmes ministra Kaspara Briškena ("Progresīvie") padomniekam Jānim Meirānam. Nesen prokuratūra šo lietu nodeva tiesai.