"Rail Baltica" iekļauj vienotā Eiropas transporta koridorā ar Ukrainu

"RB Rail" norāda, ka ceturtdien stājās spēkā pārskatītā Eiropas transporta tīkla (TEN-T) regula, kuras mērķis ir uzlabot Eiropas transporta infrastruktūras savienojamību, efektivitāti, noturību un ilgtspējību. Atbilstoši pārskatītajai regulai "Rail Baltica" ir daļa no diviem Eiropas transporta tīkla koridoriem.

Papildu Ziemeļjūras-Baltijas koridoram "Rail Baltica" ir noteikta arī kā daļa no Baltijas jūras-Melnās jūras-Egejas jūras koridora. Iekļaušana divos koridoros ir apliecinājums "Rail Baltica" stratēģiskajai nozīmībai Eiropas mērogā, kas nākotnē sekmēs atbalstu un finansējuma piesaisti, atzīmē uzņēmumā.

Jaunā TEN-T regula nosaka pakāpeniskus termiņus transporta koridoru ieviešanai - pamattīkls līdz 2030.gadam, paplašināts pamattīkls līdz 2040.gadam un visaptverošs tīkls līdz 2050.gadam. "RB Rail" skaidro, ka 2040.gada starpposma termiņš paātrina galvenos pārrobežu projektus, piemēram, dzelzceļa savienojumus. Savukārt, uzsverot multimodālo transportu, ilgtspējību un digitalizāciju, tas atbalsta Eiropas Savienības (ES) mērķus samazināt oglekļa emisijas un veicināt ekonomisko izaugsmi.

Attiecībā uz "Rail Baltica" regula veicinās ES finansējuma pieejamību dzelzceļa projektiem, atbilstību tādiem standartiem kā obligāta Eiropas dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS) ieviešana līdz 2030.gadam (pamats) un 2040.gadam (paplašinātie/visaptverošie tīkli).

Tāpat arī šī regula atbalsta "Rail Baltica" mērķus - samazināt emisijas, uzlabot brauciena laiku, novirzīt satiksmi uz dzelzceļu un veicināt reģionālo ekonomiku. Stiprinot pārrobežu sadarbību, tiks paātrināta projekta ieviešana, uzlabota savienojamība un stiprināta reģiona drošība, pauž uzņēmumā.

Patlaban "Rail Baltica" projekta ieviesēji sadarbojas ar Ukrainu, daloties zināšanās, sniedzot ieskatu infrastruktūras projektu attīstībā un nodrošinot praktiskās pieredzes apmaiņu.

"RB Rail" valdes priekšsēdētājs Marko Kivila papildina, ka "Rail Baltica" stratēģiskā nozīme pieaug, ņemot vērā ne tikai ģeopolitisko situāciju Eiropā, bet arī Eiropas vienotā transporta tīkla koridoru paplašināšanos un turpmākos savienojumus ar Ukrainu.""Rail Baltica" projekts būs spēcīgs pamats jauna Eiropas ekonomikas un drošības koridora izveidei. Sadarbība un atbalsts starp "Rail Baltica" projekta ieviesējiem un Ukrainu ir svarīga mūsu visu kopīgajai drošībai," pauž Kivila.

Savukārt Ukrainas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucevols norāda, ka Ukraina atzinīgi novērtē "Rail Baltica" oficiālo iekļaušanu vēl vienā TEN-T koridorā, kas stiepjas līdz Ukrainai. "Šī sadarbība uzlabos eksporta iespējas visām iesaistītajām valstīm un stiprinās reģionālo savienojamību, integrāciju un drošību. Papildu ekonomiskajiem ieguvumiem netieša Ukrainas dalība "Rail Baltica" veicinātu tās integrāciju esošajos Eiropas transporta koridoros un papildinātu tās iesaistīšanos Trīs jūru iniciatīvā," pauž Kucevols.

AS "Ukrzaļiznicja" valdes priekšsēdētājs Jevhens Ļaščenko piebilst, ka patlaban Ukrainas dzelzceļš sistemātiski strādā, lai paplašinātu transporta infrastruktūras kapacitāti ar ES valstīm, primāri attīstot intermodālos maršrutus uz Baltijas valstīm.

ES Eiropas transporta tīkla jeb TEN-T politika ir galvenais instruments transporta infrastruktūras attīstībai visā ES. Tajā ietilpst dzelzceļi, iekšējie ūdensceļi, tuvsatiksmes kuģošanas ceļi un ceļi, kas savieno pilsētu mezglus, jūras un iekšzemes ostas, lidostas un termināļus. TEN-T regula nosaka prioritātes Eiropas transporta tīkla attīstībai un paredz pasākumus Eiropas transporta tīkla īstenošanai.

LETA jau ziņoja, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.

Atbilstoši "Rail Baltica" izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.