ECT piespriež valstij maksāt Hanovam 10 000 eiro saistībā ar homofobiskā uzbrukuma lietu (3)

D. Hanovu šajā lietā pārstāvēja Latvijas Cilvēktiesību centra juriste Jekaterina Tumule.

Tiesa secināja, ka uzbrucēja homofobiski motīvi tika noskaidroti izmeklēšanas laikā. Lai gan cietušais spēja izvairīties no miesas bojājumiem, šādas darbības pēc būtības pārkāpj cilvēktiesības un sasniedz tādu smaguma pakāpi, kas ir saistīta ar Konvencijas 3. pantu.

Turklāt homofobiski verbālie uzbrukumi un vardarbības draudi tiek uzskatīti par pietiekami smagiem, lai pārkāptu Konvencijas 8. pantā noteiktās tiesības uz privāto dzīvi. Administratīvā pārkāpuma lietvedība šajā lietā nesniedza ne taisnīgu gandarījumu pieteicējam, ne adekvātu sodu vainīgajam.

Tiesa uzsvēra, ka valsts iestādēm ir pienākums novērst naida motivētu vardarbību un izmeklēt jebkādu iespējamo saistību starp diskriminējošu motīvu un vardarbīgu darbību. Diskriminējoša attieksme var būt pazemojoša izturēšanās, ja tā sasniedz tādu smaguma pakāpi, kas aizskar cilvēka cieņu.

Diskriminējošas piezīmes un aizskārumi jebkurā gadījumā ir jāuzskata par atbildību pastiprinošu apstākli.

Tiesa uzsvēra, ka nesodāmība naida noziegumu gadījumos rada būtiskus draudus konvencijā aizsargātajām pamattiesībām. Ja šādi incidenti netiek risināti, tas var normalizēt naidu pret LGBTI personām, stiprināt neiecietību un diskrimināciju, kā arī veicināt, ka šādas darbības varētu atkārtoties.

Deniss Hanovs piedzīvoja uzbrukumu 2021. gada novembra sākumā, kad viņš kopā ar savu dzīvesbiedru vakarā gāja gar Ķengaraga tirgu. Divi agresīvi vīrieši sākuši Hanovu un viņa dzīvesbiedru apsaukāt, iespēruši Hanovam pa muguru, izteica seksuālā rakstura piezīmes, kā arī mēģinājuši uzbrukt, taču cietušais patvērās ziedu kioskā.

Izmeklējot šo incidentu, viens no uzbrucējiem, kuru policijai izdevās identificēt, atzina, ka viņa darbības motivēja nepatika pret homoseksuāliem cilvēkiem un viņš gribēja panākt, lai viņi vairāk neizrāda savu seksuālo orientāciju.