Latvijā esošajā likumdošanā saglabājas kriminālatbildība par narkotiku lietošanu, kas radot "ļoti lielas problēmas, lai atklāti varētu veikt prevencijas darbu narkotiku lietošanas samazināšanai". Īpaši apgrūtinoši esot sniegt nepieciešamo neatliekamo palīdzību un ārstēšanu narkotiku pārdozēšanas gadījumā, norāda organizācijas.
Tāpat, baidoties par kriminālatbildību, netiek savlaicīgi ziņots neatliekamajam medicīnas palīdzības dienestam par pārdozēšanas gadījumiem. Dažkārt pēc veiksmīgas reanimācijas cietušie cenšas aizbēgt no ārstniecības personām, tādējādi gūstot papildus traumas, esot novērojušas organizācijas.
LĀB un "Open" vēstulē klāsta, ka aptuveni 300 miljoni cilvēku visā pasaulē lieto narkotikas, kas atbilst 5,5% pasaules iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Neskatoties uz gadu desmitiem ilgajiem ieguldījumiem, piedāvājuma un pieprasījuma samazināšanas politika ir izrādījusies ierobežota, uzskata organizācijas. Tās lēš, ka aizliedzošai un sodošai narkotiku politikai ir bijusi neproduktīva ietekme, veicinot HIV un C hepatīta pārnešanu, letālu pārdozēšanu, masveida ieslodzījumus un citus cilvēktiesību pārkāpumus un vardarbību narkotiku tirgū.
Organizācijas paziņojumā piesauc 2019.gadā ANO izpilddirektoru padomes apstiprinātu aicinājumu par narkotiku lietošanas un glabāšanas dekriminalizēšanu. Sekojot šim aicinājumam, 2017.gadā aptuveni 20 valstis esot ieviesušas "de iure" dekriminalizāciju vai juridisku regulējumu attiecībā uz vienu vai vairākām iepriekš nelegālām narkotikām.
Iniciatīvu atbalsta parlamentā nepārstāvētā partija "Kustība Par!". Izplatītā paziņojumā partija pauž, ka patlaban spēkā esošais regulējums par kriminālatbildību par narkotiku lietošanu "attur un biedē" cilvēkus vērsties pēc palīdzības, tādēļ netiekot savlaicīgi ziņots mediķiem par ārstēšanās nepieciešamību.