"Ir meli, lieli meli un statistika. Ja kāds zina, kā viltot skaitļus, lai atbalstītu vājus mērķus, tas ir Kremlis," raksta britu laikraksta "The Telegraph" apskatnieks Frensiss Dirnlijs.
Laikraksts: Putinam deguna galā briest katastrofa, no kuras viņš, iespējams, nespēs izvairīties (16)
Pēc viņa teiktā, neviena cita organizācija nav tik efektīva faktu viltošanā, lai demoralizētu, traucētu un pārspētu pretiniekus.
Tā rīkojās Krievija, sākot no Staļina manipulācijām ar padomju produktivitātes statistiku piecgažu plānu laikā līdz Hruščova pārspīlējumiem par raķešu skaitu Aukstā kara laikā.
Arī Krievijas diktators Vladimirs Putins uzsver, ka viņa valstī dzīvo 144 miljoni un Ukrainai nav iespējams uzvarēt karā, jo tajā ir tikai 37 miljoni iedzīvotāju.
Dirnlijs norāda, ka šāda loģika nonievā šonedēļ publicētos britu izlūkdienestu datus, ka Krievija pēdējo divu mēnešu laikā ir zaudējusi vairāk nekā 70 000 karavīru.
""Krievija vienmēr var atrast vairāk cilvēku," dzirdam sakām, attaisnojot Rietumu bezdarbību," teikts rakstā.
"Izauguši, skatoties dokumentālās filmas par "neapturamo" Krievijas lāci, kas var plosīties cauri Austrumeiropai, kā tas notika Otrā pasaules kara laikā, mēs aizmirstam – mūsdienu Krievijā tas nav iespējams," raksta žurnālists.
Viņš arī skaidroja, ka Putins joprojām ir piesardzīgs gan attiecībā uz savervēto vīriešu skaitu, gan to, no kurienes viņi nāk, dodot priekšroku vervēšanai nabadzīgākās kopienās tālu no Maskavas un Sanktpēterburgas. Taču šie resursi nav bezgalīgi. Maskava jau pievērsusies sieviešu cietumiem.
"Ņemot vērā, ka sievietes veido tikai 4% no Krievijas armijas sastāva, tas ir ļoti īpaši," norāda Dirnlijs.
Dažas no šīm kopienām jau ir devušas savu artavu, un tiek ziņots, ka dažās pilsētās un ciematos ir iznīdētas vairākas vīriešu paaudzes, izraisot plašus, lai gan pagaidām vietēja mēroga, protestus.
"Taču tie joprojām ir salīdzinoši nelieli zaudējumi, salīdzinot ar plašākām tendencēm. Krievijas iesaukšanas vecuma iedzīvotāju skaits (14 miljoni) nav liels. Tā kā daudzi no viņiem nav derīgi vai ir nevēlami iesaukšanai ģeogrāfisku iemeslu dēļ, viņu skaits vēl vairāk samazinās," turpina žurnālists.
Jāatzīmē, ka, kopš Putins sāka vērienīgu karu pret Ukrainu, agresorvalsti ir pametuši daudzi jaunieši: 2022. gada marta vidū aptuveni 300 000, augusta beigās - 500 000, bet oktobra sākumā - vēl 400 000. Šobrīd tiek lēsts, ka aizbraukušo skaits pārsniedz miljonu.
Pēc žurnālista domām, pilna mēroga iebrukums ir padziļinājis Krievijas demogrāfisko krīzi. Kopš 2000. gada mirušo skaits Krievijā ir pārsniedzis dzimušo skaitu. Fakts, ka divarpus gadu laikā kopš plaša mēroga iebrukuma ir nogalināti vai ievainoti 350 000 Krievijas karavīru, liecina par šīs katastrofas mērogu.
"Krievija nav tik spēcīga kā Padomju Savienība: aptuveni puse Padomju Savienības iedzīvotāju bija no valstīm, kas tagad nav Krievijas sastāvā, un pat tad, kad tajā dzīvoja divreiz vairāk cilvēku, tā zaudēja karā Afganistānā 80. gados.
Šis konflikts uzsver, ka armijas lielums ir tikai daļa no vienādojuma. Patiesībā daudzi no būtiskākajiem komponentiem, kas nepieciešami, lai uzvarētu karos, piemēram, militārā pielāgošanās spēja un modernās tehnoloģijas, ir par labu Kijivai," secināja žurnālists.
"Krievijas prezidents Vladimirs Putins ved Krieviju uz demogrāfisku katastrofu," piebilda Dirnlijs.