Lai gan problēmas ar pieejamo finansējumu pašlaik liek meklēt dažādus risinājumus, kā Latvijā turpināt dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecību, satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) intervijā aģentūrai LETA uzsver, ka viņa viedoklis nemainīgi ir, ka "Rail Baltica" līnijai ir jāvirzās cauri Rīgai un jātop ir abām iecerētajām starptautiskajām stacijām. Kā vienu no risinājumiem ministrs pieļauj pārdalīt ES fondu finansējumu no transporta jomas projektiem, kuriem ir redzams risks, ka tos laikā nepaspēs īstenot.
Valdību veidojušās partijas ir vienojušās, ka jūs Ministru kabineta vārdā vērsīsieties prokuratūrā, jo saistībā ar "Rail Baltica" ir konstatēti pārkāpumi Satiksmes ministrijas (SM) amatpersonu darbā. Kad tas varētu notikt?
Mēs iesniegsim informāciju prokuratūrai papildus jau tai izmeklēšanai, ko prokuratūra ir ierosinājusi. SM, protams, visu pieejamo informāciju jau ir sniegusi, nesen mēs iesniedzām arī disciplinārlietas atzinumu. Tas ir process, kas jau šobrīd norit. Tiesībsargājošās institūcijas strādā, tādēļ mēs sniegsim jebkāda veida papildu informāciju, kas var sekmēt izmeklēšanu.
Tomēr man svarīgākais pašlaik ir koncentrēties uz risinājumiem. Ņemot vērā visu politisko ažiotāžu, mēs ārkārtīgi daudz koncentrējamies uz pagātnes analīzi, kas arī ir svarīgi, bet tas nav vienīgais izaicinājums. Svarīgāks izaicinājums ir darīt visu, lai no šī punkta izkustētos un iedotu arī sabiedrībai pārliecību, ka projekts nekur nepazudīs. Tādēļ mēs izvērtēšanai jau esam iesnieguši informatīvo ziņojumu par abām starptautiskajām stacijām, paralēli mēs šobrīd turpinām darbu pie prioritārās pirmās fāzes pamatlīnijas scenārija, paredzot, ka "Rail Baltica" līnija ienāk Rīgā gan no ziemeļiem, gan tālāk ir savienojums arī uz dienvidiem.