Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis
Iesūti ziņu!

VIDEO Kāda būs sociālo tīklu nākotne Eiropā? Valstis cīnās ar tehnoloģiju milžiem, bet vērīgiem jābūt arī lietotājiem

Sociālie tīkli. Ilustratīvs attēls.
Sociālie tīkli. Ilustratīvs attēls. Foto: Primakov/Shutterstock

Vairāki sociālie tīkli jau kļuvuši par neatņemamu mūsdienu ikdienas sastāvdaļu. Tomēr informācijas plašā aprite rada lielisku augsni arī dezinformācijas izplatībai. Izteikti intensīvi dezinformācija izplatās tieši pasaulē būtisku notikumu laikā, piemēram, pandēmijas vai kara laikā. Kā to apkarot, stāsta raidījums "Bez tabu".

"Muļķīgākais būtu uzticēties kādam pašpasludinātam influencerim, kurš uzskata, ka viņa viedoklis ir tas vienīgais un svarīgākais, vai arī viņam ir konkrēti mērķi, kā vārdā viņš pauž vienu noteiktu pārliecību," atgādina Maija Katkovska, "Drošāka interneta centra" vadītāja.

Katkovska atgādina, ka sociālo tīklu platformas darbojas pēc algoritma, kas lietotājam piedāvā viņam interesējošu saturu, ievelkot informācijas "burbulī", no kura var būt grūti tikt ārā.

Eiropas Savienības (ES) likumi nosaka, ka lielām tiešsaistes platformām ir jānoņem nelegāls saturs un jāveic pasākumi, lai novērstu riskus sabiedrības drošībai un pilsoniskajam diskursam.

Tomēr pat pieredzējušas kompānijas, kuras tiek lietotas jau gadiem, klibo ar šī likuma ievērošanu.

Piemēram, Īlonam Maskam pārņemot platformu "X", kas iepriekš bija pazīstama kā "Twitter", situācija vietnē kļuvusi daudz skumjāka. Kopš Maska nonākšanas pie varas grožiem vietnē "X" atvērti vairāki iepriekš slēgti konti, kas aktīvi izplata dezinformāciju un kurina naidu.

ES vēstules ar brīdinājumiem nosūtījusi ne tikai Maskam, bet arī tehnoloģiju gigantam "Meta".

Liela nozīme dezinformācijas apkarošanā ir arī pašiem lietotājiem. Arī Latvijā izveidota īpaša platforma "melnsuzbalta.lv", kur iespējams ziņot par dezinformāciju.

Video: raidījuma "Bez tabu" sižets

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu