Jaunais Eiropas Parlamenta sasaukums darbu sāks otrdien

Plenārsesijā otrdien, 16.jūlijā, un trešdien, 17.jūlijā, paredzēts arī ievēlēt 14 EP priekšsēdētāja vietniekus un piecus kvestorus, kas veidos EP Prezidiju.

EP priekšsēdētāja kandidātus var izvirzīt politiskā grupa vai arī deputātu grupa, kurā ir vismaz 1/20 daļa deputātu. Pirms balsošanas kandidāti var uzstāties plenārsēdē ar ne ilgāk kā piecas minūtes garu uzrunu.

Ievēlēšana notiek aizklāti, un tai vajadzīgs derīgo nodoto balsu absolūts vairākums, tas ir 50% plus viena balss. Tukšus vai sabojātus biļetenus neņem vērā. Priekšsēdētāja amata kandidātu izvirzīšanas termiņš ir pirmdiena, 15.jūlijs.

Ja pirmajā balsošanas kārtā netiek ievēlēts neviens kandidāts, tos pašus vai citus kandidātus var izvirzīt otrajai kārtai ar tādiem pašiem nosacījumiem. Vajadzības gadījumā var rīkot arī trešo kārtu, un arī šajā gadījumā noteikumi ir tādi paši.

Ja neviens no kandidātiem netiek ievēlēts trešajā balsošanas kārtā, divi kandidāti, kas trešajā kārtā ieguvuši visvairāk balsu, iekļūst ceturtajā un pēdējā balsošanas kārtā, kurā uzvar kandidāts, kas saņēmis visvairāk balsu. Pēc ievēlēšanas jaunais priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja nekavējoties sāk darbu un var teikt atklāšanas uzrunu.

EP priekšsēdētāju ievēlē no EP deputātu vidus uz atjaunojamu divarpus gadu pilnvaru termiņu. EP priekšsēdētājs pārstāv EP ārējās attiecībās un attiecībās ar citām Eiropas Savienības (ES) iestādēm. Priekšsēdētājs pārrauga debates plenārsēdēs un nodrošina EP Reglamenta ievērošanu.

Katras Eiropadomes sanāksmes sākumā EP priekšsēdētājs izklāsta EP nostāju un savu viedokli par darba kārtības punktiem un citiem jautājumiem. Pēc ES budžeta pieņemšanas EP priekšsēdētājs to paraksta, un tad budžets stājas spēkā. EP un ES Padomes priekšsēdētāji paraksta visus leģislatīvos aktus, kas ir pieņemti saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Priekšsēdētāju var aizvietot viens no 14 priekšsēdētāja vietniekiem.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, pēc EP vēlēšanām 2019.gadā, par EP priekšsēdētāju ievēlēja sociālistu kandidātu Dāvidu Mariju Sasoli. Viņš nomira 2022.gada 11.janbvārī. EP par viņa pēcteci ievēlēja konservatīvo pārstāvi Robertu Metsolu, kurai tolaik bija 43 gadi. Viņa kļuva par jaunāko politiķi, kas ieņēmusi EP priekšsēdētāja amatu visā tā pastāvēšanas laikā.

Kā vēstīts, jūnija Eiropadomē Briselē apstiprināta vienošanās par bloka augstāko amatu sadali. Konservatīvās Eiropas Tautas partijas pārstāve Urzula fon der Leiena izvirzīta Eiropas Komisijas (EK) prezidentes amatam, savukārt ES augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikā amatam - Igaunijas premjerministrei Kajai Kallasai, kuru izvirzījuši liberāļi. Savukārt par Eiropadomes priekšsēdētāju kļūs bijušais Portugāles premjerministrs Antoniu Košta.

Lai fon der Leiena un Kallasa ieņemtu augstos amatus, ir jāsaņem arī EP apstiprinājums, savukārt Koštam tāds nav vajadzīgs. Gaidāms, ka Metsola, kura pārstāv konservatīvos, saglabās EP priekšsēdētājas amatu.