Novēloto un gauso Rietumu militāro palīdzību Frosts izskaidro ar pašreizējo ekonomikas lejupslīdi.
"Pilnībā piekrītu, ka mūsu valstis nespēj bezgalīgi finansēt karadarbību, kas tām pašām nav eksistenciāls. Protams, šis karš var būt eksistenciāls Ukrainai, bet NATO valstīm tas tāds nav. Šo lēnumu varu mēģināt šādi izskaidrot, bet noteikti ne attaisnot. Pilnībā jums piekrītu, manuprāt, vislabāk būtu tieši tagad spiest ļoti, ļoti spēcīgi, bet diemžēl neesmu pie teikšanas," izteicās profesors.
Savukārt Rietumu nespēju vai nevēlēšanos bloķēt Krievijas naftas eksportu Frosts izskaidro ar to, ka šo naftu pērk un pārdod uzņēmumi, civilās sabiedrības locekļi, nevis valstis.
"Tās ir privātas kompānijas ar saviem akcionāriem, īpašniekiem, kuri nebūs diez ko priecīgi, ja kāda valsts pateiktu, ka tagad apgriezīsim to jūsu peļņu, jo mūsu valstij nepatīk tas, ko dara kāda cita valsts. Lai panāktu, ka sankcijas strādā, ir jāpadara ļoti daudz politiska darba. Lai iedzīvotāji piekrīt sankcijām, lai tām piekrīt arī šie akcionāri. Bet tas ir ļoti sarežģīti, jo globālā tirdzniecības sistēma ir milzīga," teica profesors.
Viņš arī norāda, ka no sankcijām pret Krievijas naftas eksportu ciestu daudzas Āfrikas valstis, un šīs valstis ir nabadzīgas. Turklāt pasaulē ir daudzas valstis, īpaši Āfrikā, kurās valda viedoklis, ka Putins nav jānosoda par stāšanos pretī Rietumiem.
"Viņuprāt, Rietumi nav konsekventi, jo arī Āfrikā notiek kari, bet Rietumi tajos neiejaucas. Piemēram, karš Ruandā vai pašreizējais karš Sudānā. Tāpēc Āfrikas valstis uzskata Rietumus par liekulīgiem un divkosīgiem. Šāds viņu uzskats ir ļoti izdevīgs Putinam," sacīja Frosts.