Spānijā no trimdas atgriežas vairāki katalāņu separātisti (1)

Rovira, mērenās nacionālistu partijas "Katalonijas Kreisie republikāņi" (ERC) ģenerālsekretāre, kopš 2018.gada marta dzīvoja Šveicē.

Katalonijā viņā ieradās no Francijas teritorijas, robežu šķērsojot kājām.

Viņu pavadīja vairāki citi katalāņu nacionālisti, kurus Spānijas varasiestādes bija izsludinājušas meklēšanā, tajā skaitā Rubens Vāgensbergs, kas arī pārstāv ERC. Viņi arī izmantojuši 30.maijā pieņemtā amnestijas likuma piešķirtās iespējas.

"Tik daudz reižu esmu sapņojusi par šo brīdi (..). Šodien ir pilnīga uzvara, un mums ir jāsvin," preses konferencē paziņoja Rovira, solot turpināt cīņu par Katalonijas neatkarību.

"Esam šeit, lai pabeigtu mūsu iesākto darbu (..). Mēs atgūsim savu un savas rautas mūžīgo brīvību," uzsvēra nacionālistu līdere.

Amnestija attiecas katalāņu separātistiem, kam draudēja tiesiskā vajāšana par neatkarības referenduma organizēšanu, nepakļaujoties Madrides aizliegumam.

Rovira tika apsūdzēta par dumpi, uz ko attiecas amnestijas likums, taču viņa bija izsludināta meklēšanā tā sauktās "ielu terora" lietas ietvaros, kas ierosināta saistībā ar 2019.gada masu protestiem, kurus izraisīja 13 katalāņu separātistu līderu notiesāšana par neatkarības referenduma rīkošanu.

Protestus, kuros piedalījās tūkstošiem neatkarības atbalstītāju, organizēja slepena nacionālistu organizācija "Demokrātiskais cunami", un to laikā cita starpā uz vairākām stundām tika bloķēta Barselonas lidosta.

Tolaik izmeklēšanas tiesnesis izteica aizdomas, ka aiz "Demokrātiskā cunami" slēpjas Karless Pudždemons un citi separātistu līderi, tajā skaitā arī Rovira, kas atbalsta "ielu terorismu".

Otrdien Spānijas augstākā tiesa šo lietu izbeidza.

Arī Pudždemons, kas tolaik ieņēma Katalonijas premjerministra amatu un bija galvenais neatkarības referenduma organizators, cerēja izmantot amnestijas likumu, taču viņa lieta izrādījusies daudz sarežģītāka.

1.jūlijā Spānijas Augstākā tiesa atzina, ka amnestijas likums neattiecas uz vairākām Pudždemonam izvirzītajām apsūdzībām, tajā skaitā uz valsts līdzekļu izšķērdēšanu, ja tie izmantoti personīgiem mērķiem vai gadījumos, ja tā bijusi Eiropas Savienības (ES) fondu nauda.

Pudždemons tiek meklēts arī apsūdzībās par valsts nodevību un citiem nodarījumiem, uz kuriem neattiecas likums par amnestiju.

Taču gadījumā, ja Pudždemons netiks amnestēts, Spānijas premjera Pedro Sančesa valdība ir apdraudēta, jo tā atkarīga no katalāņu nacionālistu parlamentārā atbalsta, kas tai tika sniegts apmaiņā pret amnestijas likuma pieņemšanu.

Pēc likuma pieņemšanas 30.maijā tiesām doti divi mēneši laika apsūdzību un aizturēšanas orderu atcelšanai, kas attiecas uz aptuveni 400 cilvēkiem.

Taču tiesām visas lietas jāizskata individuāli, un tas ir ilgs un nogurdinošs process.

Turklāt daudzi tiesneši neslēpj savu negatīvo attieksmi pret separātistu amnestiju.

Amnestijas likums izsaucis arī mēnešiem ilgus labējo partiju protestus, kā arī veicinājis šķelšanos spāņu sabiedrībā un pat Sančesa paša pārstāvēto sociālistu rindās.