Lemšana par Latvijai stratēģisko uzņēmumu LMT un "Tet" nākotni nedrīkst notikt slepenībā, uzskata LIAK

LETA jau ziņoja, ka valdībā kā ierobežotas pieejamības informācija iesniegts informatīvais ziņojums par attīstības scenārijiem un vēlamo valsts līdzdalības apmēru telekomunikāciju uzņēmumos LMT un "Tet".

Šajā aģentūras LETA rīcībā nonākušajā ierobežotas pieejamības informatīvajā ziņojumā ieteikts "Tet" sadalīt un tā telekomunikāciju biznesu pārdot LMT, kas turpmāk vienādās daļās piederētu Latvijas valstij un Zviedrijas uzņēmumam "Telia Company" ("Telia"), kamēr valsts pilnībā paturētu "Tet" grupas būvkompāniju "Citrus Solutions" un elektroenerģijas tirdzniecības jomu. Nākamais solis būtu vismaz 20% LMT akciju publiskais piedāvājums (IPO) un kotēšana biržā.

Tas nozīmētu, ka valsts zaudē kontroli pār abu šo uzņēmumu telekomunikāciju un tehnoloģiju biznesu.

Atbildīgie ierēdņi un politiķi, aizbildinoties ar konfidencialitāti, plašākus komentārus par informatīvā ziņojuma saturu nesniedz, tomēr ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) aģentūrai LETA sacīja, ka šis darba dokuments balstās uz SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") pieaicināto konsultantu veikto tirgus izpēti.

Pēc Valaiņa teiktā, tirgus izpētes rezultāts un konsultantu redzējums tiks nodots tālākam darbam un izvērtējumam Ministru kabinetā, lai, iesaistot uzņēmumus un nozari, nonāktu pie konstruktīva valdības lēmuma un Latvijas valsts interesēm un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarei atbilstošākā risinājuma.

LIAK uzsver, ka, lemjot par šo uzņēmumu nākotni, valdībai kā prioritāte jāizvirza to ietekme uz Latvijas tautsaimniecības tehnoloģisko attīstību un digitalizāciju, rūpniecības un aizsardzības nozaru izaugsmi Latvijā.

Ņemot vērā jautājuma sensitivitāti, kas potenciāli var nozīmēt stratēģiski svarīgu uzņēmumu un kritiskās infrastruktūras privatizāciju, jautājuma skatīšanai jābūt atklātai un caurskatāmai, uzsver LIAK.

LIAK prezidents Normunds Bergs akcentē, ka "LMT un "Tet" ir pārāk nozīmīgi Latvijas tehnoloģiju un ražošanas attīstībai, lai par tiem lemtu slepenībā un steigā.

LIAK aicina nodot atklātībai valdībā skatītos attīstības scenārijus, kā arī valdības definētos kritērijus to izvērtēšanai. Tāpat LIAK aicina Ministru kabinetu jautājuma izvērtēšanā iesaistīt paplašinātu ekspertu loku, kā arī sabiedrību.

LIAK dibinājušas piecas asociācijas - Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (LETERA), Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija (MASOC), Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA), Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija (LAĶIFA) un Latvijas Kokrūpniecības federācija (LKF).