"Gatavs aizdedzināt. Nogalināt ne." Kā Krievijas specdienesti vervē sabotierus specoperācijām NATO valstīs un Ukrainā (1)

Pēc šīs nejauši atrastās lapiņas, Latvijas dienesti izsekoja virkni sabotāžas aktu, ko pēc Krievijas specdienestu pasūtījuma veica Latvijas iedzīvotāji. Viens no tiem — ēkas aizdedzināšana Kijivā — pasūtīts mēnesi pirms iebrukuma Ukrainā.

«Mērķis jau tad bija sēt bailes Ukrainas iedzīvotājos. Tieši tāpat, kā Krievija ar sabotāžas aktiem to mēģina darīt tagad Eiropā,» Re:Baltica saka Valsts drošības dienesta (VDD) priekšnieks Normunds Mežviets.

Re:Baltica apkopotā informācija rāda, ka pēdējos gados būtiski audzis Krievijas sabotāžas aktu skaits. Baltijā un Polijā vien zināmi vismaz astoņi nopietni gadījumi.

Pēdējos gados Baltijā un Polijā zināmi vismaz astoņi nopietni sabotāžas gadījumi, vai arī apturēti plāni tos veikt. Ilustrācija: Miko Rode

Šogad Igaunijas drošības dienests KAPO paziņoja, ka aizturējis 13 cilvēkus par vairāku valsts piemiņas vietu apgānīšanu, iekšlietu ministra un žurnālista automašīnu izdemolēšanu. Latvijā februārī divi vīrieši mēģināja aizdedzināt Okupācijas muzeju, bet Lietuvā maijā dega veikals IKEA. Pērn Polijā tika notiesāta grupa, kas spiegoja Krievijas labā un plānoja arī uzspridzināt dzelzceļu, pa kuru piegādā palīdzību Ukrainai.

Šos gadījumus vieno tas, ka sabotieri parasti tiek savervēti Telegram lietotnē.

Re:Baltica pētīja, kā notiek vervēšana un kas ir cilvēki, kas piekrīt strādāt Krievijas interesēs.

***

Lapiņa, ko atrada Paegļu saimniece, dienestiem izrādījās lielais laimests loterijā. Tur bija viss. Pieraksti ar instrukcijām un tēriņiem.

Lapas apakšējā malā latviski bija rakstīts: «Izveidot atskaiti par kritērijiem! 1. Transports 2. Perimetrs 3. Atpūtas punkti 4. Lokācija visām bildēm!»

Blakus pierakstītas izmaksas par divām naktīm tuvējā viesu namā un Canon fotoaparāta īri.

Vispirms izmeklētāji devās uz brīvdienu māju Kastaņas turpat Lielvārdes novadā. Saimnieki atcerējās, ka tajā naktī viņiem bijis tikai viens viesis. Jauns, kalsns vīrietis vārdā Sergejs. Mati saņemti astītē, mugurā krekliņš un saplēsti džinsi. Viņš runāja latviski un samaksāja ar skaidru naudu.

Sergejs bija atbraucis atpūsties ar ģitāru un Canon fotokameru. Viņa priekšnieks esot uzsaucis brīvdienas par labu darbu. Viņš strādājot Rīgā, Bērnu pasaulē, kur tirgojot kartingus. Sergejs arī interesējies, kur atpūšas lidlaukā dienošie armijnieki. Saimnieks ieteicis doties uz kafejnīcu Kante.

Nākamais pieturas punkts izmeklētājiem bija auto noma. Viesu mājā Sergejs bija ieradies ar Carguru mašīnu. Pēc GPS fiksētā nobraukuma drošībnieki uzzīmēja maršrutu. Taču joprojām nezināja, kā sauc aizdomās turēto. Mašīna bija īrēta uz sievietes vārda.

Drīz vien noslēpums atklājās. Uz liktenīgās lapiņas bija uzrakstīts fotokameras Canon iznomātājs. Tas bija izmeklētāju džekpots. Nomā bija jaunā vīrieša ID kartes kopija.

Viņu tiešām sauca Sergejs. Hodonovičs. Tobrīd 21 gadu vecs.

Kratīšanā viņa dzīvoklī Maskačkas rajonā Rīgā izmeklētāji izņēma telefonu, kurā bija fotogrāfijas no mežā pamesta militārā bunkura un armijnieku iecienītās Lielvārdes kafejnīcas Kante.

Pret Hodonoviču tika sākts kriminālprocess par spiegošanu Krievijas labā. Izmeklētāji pamatojumā norādīja: «Var apgalvot, ka S. Hodonoviča veiktās aktivitātes ietilpst Krievijas Federācijas GRU uzdevumu lokā.»

***

Ģērbies džinsa jakā ar aitādas oderi, pusgariem matiem un trīsdienu bārdas rugājiem, pratināšanas video Hodonovičs sēž sakņupis. Stāsta, kā Telegram čatos, meklējot «zālīti», iepazinies ar vīrieti, sauktu Zaļais. Tas meklējis cilvēku, kurš varētu aizbraukt uz Igauniju ar krāsas baloniņu «apzīmēt kaut ko». Sergejs piekritis.

2022. gada aprīlī, divus mēnešus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, viņš atprasījās agrāk no darba un devās uz Tallinu. Pa ceļam saņēma norādes, ka turpat autobusā sēž arī viņa pārinieks ar krāsas baloniņiem. Tas izrādījās maza auguma jaunietis, ap 18 gadu vecs. «Viņš bija niķīgs, sarunājās krieviski. Sīkajam telefonā bija lokācija,» pratināšanā skaidroja Hodonovičs.

Izkāpuši no autobusa, abi gāja apmēram stundu, līdz sasniedza betona sienu. Viņu uzdevums bija uzzīmēt grafiti pēc attēla, ko Sīkais saņēma telefonā. Ko nozīmē šis uzraksts, viņš nesaprata. Uzkrāsojuši oranžsārtos burtus, viņi nofotografēja uzrakstu un aizsūtīju pasūtītājam. Atgriezās ar autobusu Rīgā. Par darbu Hodonovičam samaksāja 400 eiro.

Novērošanas kameras fiksēja, kā S.Hodonovičs un I.Tarabanovs ieradās ar taksometru un apzīmēja sētu ar uzrakstu “Killnet hacked you”. Avots: Igaunijas Valsts policija

Nākamajā dienā igauņu prese ziņoja, ka uz NATO Kiberaizsardzības centra kompleksa sienas uzzīmēts grafiti Killnet hacked you. Centrs skaidroja, ka Killnet ir Krievijas hakeru grupējums un uzraksts ir daļa no kiberuzbrukuma, kurā tika pārslogoti Igaunijas valsts iestāžu serveri, padarot tos nepieejamus.

Daudz nopietnāks uzdevums bija safotografēt militāro lidlauku Lielvārdē. Telegram čats automātiski dzēsās, tāpēc Hodonovičs instrukcijas pierakstīja uz lapiņas. Pēc pasūtītāja norādēm nopirka divas atmiņas kartes. Vienā safotografēja «random bildes, ja nu kāds pienāk un uzprasa». Otrā — konkrētus objektus no četrām lokācijām. No telefona bildes nosūtīja pasūtītājam. Par darbu saņēma 400 eiro.

Krimināllietas materiālos Hodonoviča liecības ir pretrunīgas, bet noprotams, ka uzdevumus saņēmis no vairākiem cilvēkiem, kas ir savstarpēji pazīstami.

Viens ir jau minētais Zaļais, kura īstais vārds ir Gļebs. Viņa ikdienas rūpals bija naudas legalizēšana, piesaistot tā dēvētos mūļus — cilvēkus, kas izņem naudu no bankomāta vai ļauj izmantot savus datus Revolut kontu atvēršanai. Šādi Gļebam palīdzēja arī Hodonovičs. Viņš reiz ar taksometru no Rīgas aizbrauca uz viesnīcu Tallinā, no kāda vīrieša saņēma maisiņu ar naudu un atveda uz Latviju.

Gļebs Telegram satiktam paziņam palīdzējis arī atrast cilvēkus dažādu darbu veikšanai, saņemot par to komisijas naudu. Par Hodonoviča atrašanu Igaunijas grafiti zīmēšanai Gļebs nopelnījis 100 eiro. Pratināšanā liecināja, ka uzdevumi bijuši dažādi — ēku apzīmēšana, arī dedzināšana. «Sludinājumi» nākuši kopā ar fotogrāfijām, piemēram, aizdedzināt dievnamu Ukrainā. Pasūtītāju Gļebs nezinot. Tas bieži mainījis telefona numuru un lietotājvārdu. (Pret Gļebu izdalīts atsevišķs kriminālprocess, izmeklēšana turpinās.)

Arī Gļebs bija tikai posms garākā ķēdē. Līdzīgi kā Hodonovičs. Viņa uzdevumu veikšanā bija vēl viens starpnieks ar lietotājvārdu MOT. Tas saņēma uzdevumus no pasūtītāja, ko visi sauca par Aleksandru.

Kas bija MOT, izmeklētāji atklāja divas dienas pēc Hodonoviča aresta.

***

MOT identitāti izmeklētāji noskaidroja, izanalizējot maksājumu ķēdi Hodonovičam par militārā lidlauka fotografēšanu.

Vairākos piegājienos 630 eiro Hodonovičam bija pārskaitījis kāds Timurs. Viņš liecināja, ka savu Revolut karti aizdevis bijušajam Latvijas Jūras skolas biedram. Vēlāk noskaidrojās, ka savus Revolut kontus MOT bija devuši vēl vairāki skolas biedri. Tos viņš izmantoja, lai no Aleksandra saņemto kriptovalūtu pārvērstu eiro un samaksātu uzdevumu izpildītājiem.

MOT tika arestēts dzīvoklī Purvciemā. Viņu sauc Martins Griķis, tobrīd 20 gadus vecs.

Pratināšanas video Griķis ir tumšsarkanā džemperī, ezītī apgrieztiem matiem. Uz jautājumiem atbild lietišķi kā par ikdienišķu darbu. Pirms sadarbības sākšanas bija nosūtījis Aleksandram pases kopiju un īsu aprakstu. «Lai strādātu šajā jomā, vajadzēja sūtīt pasi — fotogrāfiju.»

Ar Aleksandru iepazinies Telegram. Viņš lūdzis atļauju Griķa kontā ieskaitīt kriptovalūtu, konvertēt uz eiro un sūtīt naudu tālāk. Par šo darbu divos gados komisijas maksā Griķis nopelnījis ap 10 tūkstošiem eiro. (Cik lielas bija pārskaitītās summas, krimināllietā nav minēts.)

Griķa uzdevums arī bija atrast izpildītājus Aleksandra pasūtītajiem darbiem, pārbaudīt viņus — vai ir uzticami. Par vienu izpildītu uzdevumu Griķis saņēma kriptovalūtu 500—2000 eiro vērtībā. Konvertēja, samaksāja izpildītājiem un paturēja komisiju.

Nopelnīja labi.

Piemēram, Honodovičs par lidlauka fotografēšanu nopelnīja 400 eiro, bet Griķis kā komisiju – 200 eiro.

Par sētas apzīmēšanu Tallinā, Griķis no Aleksandra saņēma 2000 eiro. Hodonovičs liecināja, ka viņam par darbu samaksāja 400 eiro. Tiesa, Griķis sedza arī ceļa izdevumus, krāsas baloniņu iegādi, honorāru Sīkajam.

Hodonovičs nebija vienīgais, ko Griķis savervēja.

Sīkais, ar kuru Hodonovičs zīmēja grafiti Tallinā, viņam palielījās, ka šis nav pirmais uzdevums. Mēnesi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, 2022. gada janvārī, viņš devās uz Kijivu, lai kādā militārās ēkas ventilācijas šahtā iemestu paštaisītu Molotova kokteili.

Krimināllietā redzams, ka Sīko sauc Ivans Tarabanovs. Organizatori viņam nopirka aviobiļeti uz Kijivu, pēc tam ar taksometru viņš aizbrauca līdz tuvējam benzīntankam, kur nopirka degmaisījumam nepieciešamo. Taču operācija neizdevās. Ivans nobijās. Aizdedzināja ēkas sienu un ar autobusu aizbrauca uz Poliju.

Kas tā par ēku, izmeklēšanā nav noskaidrots. «Mūsu drošībnieki negribēja ukraiņus īpaši traucēt. Viņiem tāpat viss tur deg. Bija sācies karš,» Re:Baltica stāsta prokurors Salvis Skaistais. Par šo dedzināšanu izdalīts atsevišķs kriminālprocess, notiek tiesa.

Griķis liecināja, ka koordinējis vēl vairākus cilvēkus, kuru kontaktus iedevis Aleksandrs. Kratīšanā pie Griķa atrasti vairāki «darba interviju” ieraksti. Viens no potenciālajiem darbiniekiem ierakstā stāsta, ka atrodas Ukrainā, esot gatavs par naudu kaut ko aizdedzināt, bet ne nogalināt.

Pratināšanā Griķis min, ka kāds Ukrainas pilsonis devies uz Ukrainu uzzīmēt Krievijas armijas simbolu «Z». Cits piekritis iemest ēkā Molotova kokteili, bet nobijies.

Latvijā uzdevumu veikšanai tika meklēti pilsoņi, derēja arī nepilsoņi. Galvenais, lai nebūtu Krievijas pilsonība, kas radītu aizdomas, ieceļojot Ukrainā.

Pēc Griķa teiktā, Aleksandrs meklējis arī cilvēkus, kas izraisītu ugunsgrēku villu rajonā Francijā vai dotos uz Krieviju strādāt narkotiku izgatavošanas laboratorijās. Vienu darbinieku šim rūpalam atradis.

«Biznesam» bijušas arī ēnas puses. Nereti Griķis atradis izpildītāju, nopircis biļetes, iedevis avansu, bet tad «darbinieks» pazudis.

«Sākumā uzzīmēt grafiti vai kaut ko nofotografēt nešķiet tik bīstami. Bet iemest degmaisījumu mājā, it sevišķi zinot, ka var būt upuri, — to pat cilvēki ar kriminālu pagātni tik vienkārši neuzņemsies,» skaidro VDD šefs Mežviets.

Re:Baltica analīze rāda, ka virkne iesaistīto jau iepriekš sodīti.

«Kriminālā vide ir laba augsne, kur meklēt šādus cilvēkus. Ja ir vēl iekšējā pārliecība, tad labs kandidāts,» saka Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.

To pierāda arī Okupācijas muzeja dedzināšana februārī. Kāds vīrietis naktī ar āmuru izsita muzeja direktores kabineta logu un iemeta degmaisījumu. Ugunsgrēku izdevās apturēt. Policija ātri atrada vainīgo, jo viņš notikuma vietā atstāja masku un cimdus. DNS jau bija policijas datubāzē, jo vainīgais iepriekš sodīts par narkotiku noziegumiem. Drīz atklājās, ka viens no vīriešiem sarvervēts Telegram kanālā, kura īpašnieks atrodas Daugavgrīvas cietumā. Mobilie telefoni cietumos ir aizliegti, bet uzraudzībā ir caurumi.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis uzbrukumu Okupācijas muzejam sauc par daļu no Krievijas hibrīdkara un norāda — izvēlētajam mērķim bija simboliska nozīme.

«Ja glābšanas dienests nebūtu savlaicīgi ieradies, būtu izcēlies nopietns ugunsgrēks, iespējams, gājusi bojā ekspozīcija, kas radītu ļoti lielu rezonansi, un mērķis tiktu sasniegts,» ministrs teica Re:Baltica.

***

Kas ir Aleksandrs?

Šis ir vienīgais lielais jautājums, kas nav atbildēts lidlauka fotografēšanas stāstā.

Griķis liecināja, ka Aleksandru nav redzējis, taču abi sazvanījušies, kad Aleksandrs iedzēris. Reiz teicis, ka viņu sauc Vadims, nākot no Dņipras pilsētas Ukrainā. 25 gadi, pēc profesijas pavārs. Vadima pirmais darbs bijis zvanu centrā. «Tas bija legāls, otrais jau bija krāpšanas call center,» teica Griķis.

Lietā nav dokumentu, kas rādītu, ka Aleksandrs ir no GRU. Tas tiek pieņemts kā fakts, balstoties uz Latvijas drošības dienestu sniegto informāciju.

Prokurors Salvis Skaistais stāsta, ka Griķis un Hodonovičs atzinuši apsūdzību par spiegošanu Krievijas specdienestu labā, tātad apzinājušies, kā labā strādā.

Kādā brīdī pratināšanā izmeklētājs Hodonovičam par lidlauka fotografēšanu vaicā: «Bet tu apzinājies, ka tas ir militārs objekts un nevis kāds skolas projekts?»

«Nu, jā,» atbild Hodonovičs, «bet viņš teica, ka tas nevienam netiks sūtīts, no tās informācijas vispār neko nevarot iegūt.»

Tiesā šī taisnošanās nelīdzēja. Apelācijas instancē tiesa piesprieda cietumsodu. Griķim trīs gadus, Hodonovičam divus gadus un astoņus mēnešus.

Tarabanovs, kas dedzināja ēku Kijivā, liecināja, ka nezina par Aleksandra saistību ar Krievijas specdienestu. Domājis — bandīts, kurš draud ar nepatikšanām, ja neizpildīs uzdevumus. Spriedums šajā lietā gaidāms rudenī.

Visi trīs — Tarabanovs, Hodonovičs un Griķis — atteica interviju Re:Baltica.

VDD šefs Mežviets stāsta, ka pēc iespējas garākas ķēdes uzdevumu veikšanai tiek veidotas apzināti, lai grūtāk izsekot pasūtītāju. Kāds lietu pārzinošs avots Re:Baltica norādīja: iespējams, Aleksandrs pats nav no GRU, bet savervēts ar mērķi meklēt starpniekus citās valstīs.

Arī policijas priekšnieks Ruks skaidro, ka izpildītāji tiek vervēti citās valstīs apzināti, lai apgrūtinātu noziegumu atklāšanu.

«Mums nav robežkontroles. Cilvēks atbrauc kā komandējumā un aizbrauc. Ir grūtāk arī izsekot viņa pagātni, ja nav no Latvijas.» Lai veicinātu noziegumu atklāšanu, Latvijā uz valsts nozīmes ceļiem pastiprināti sākts izvietot novērošanas kameras.

Dienesti pastiprināti sadarbojas arī starpvalstu līmenī. Šogad janvārī uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju aizturēts Igaunijas un Krievijas dubultpilsonis, kurš Latvijā un Lietuvā ar krāsu aplēja valsts nozīmes piemiņas vietas. Bet Lietuvas IKEA dedzinātāji tika aizturēti Polijā.

Maijā pateicību VDD par sadarbību ar Polijas un Baltijas dienestiem izteica arī premjere Evika Siliņa. Tas notika pēc deviņu Krievijas spiegu aizturēšanas Polijā saistībā ar sabotāžas plāniem Baltijā un, iespējams, arī Zviedrijā.

«Krievijas specdienestu grupas aizturēšana ir ļoti labs mūsu dienestu sadarbības rezultāts. Dienesti jau labu laiku seko līdzi šīm aktivitātēm un ir novērsuši vairākas Krievijas labā strādājošu īpašu grupu darbības, arī vairākus noziegumus mūsu teritorijā,» sacīja Siliņa.