Intervija ar LBTU prorektoru Linardu Siseni ⟩ Mežsaimniecības nozarē trūkst speciālistu, teju visi atrod darbu jau studiju laikā

konsolidējot zem vienas fakultātes kupola radniecīgās jomas, tiek nodrošinātas iespējas ciešāk sadarboties un paaugstināt gan studiju kvalitāti, gan arī zinātnisko kapacitāti.

Nākamais būtiskais ir resursi. Sākot no administratīvajiem un beidzot ar visiem pārējiem. Strādājot lielākās struktūrās, resursus var izmantot racionālāk.

Reorganizācija notika pirms gada, kādi ir pozitīvie rezultāti, kas sasniegti?

Latvieši pēc būtības vēsturiski ir vienpatņi, līdz ar to arī zinātnieki un mācībspēki nav īpaši orientēti uz tīklošanos un sadarbības aktivitātēm. Tas ieguvums, ko es redzu pēc pirmā reorganizācijas gada: fakultātē cilvēki jau strādā kā vienots kolektīvs. Līdz ar to ir rezultāti studiju programmās – integrējot citu jomu speciālistus atbilstoši nozaru prasībām. Kā piemēru var minēt maģistra programmu “Koksnes materiāli un tehnoloģijas”, ko mēs pārveidojām, pārorientējot koka būvniecības virzienā, cieši sadarbojoties kokapstrādes speciālistiem ar būvniecības speciālistiem un nozaru praktiķiem. Tāpat arī zinātnes jomā, piemēram, ainavu arhitektūras jomas zinātnieki strādā kopīgi ar Mežsaimniecības institūta kolēģiem. Nākamais ieguvums ir resursu konsolidācija. Modernizējot studiju vidi, pilnveidojam infrastruktūru, nākotnē plānojot atteikties no nemodernizētajām un energoneefektīvajām telpām, tādējādi paaugstinot to izmantošanas intensitāti un samazinot ekspluatācijas izmaksas.

Ejam uz estētiski pievilcīgu, ērtu studiju vidi. Lai gan studentiem, gan mācībspēkiem darba un studiju vide būtu moderna un būtu patīkami strādāt šajās telpās.

Ar kādām grūtībām saskaraties?

Grūtības kā jau vienmēr, ir saistītas ar mūsu mentalitāti. Jebkuras pārmaiņas cilvēkos raisa bažas un neuzticēšanos. Sak, labāk dzīvot pa vecam un bez straujām kustībām. Viena daļa jau saprot, ka ir ieguvumi no šādiem procesiem. Tāpēc es domāju, ka lielākais izaicinājums bija kolektīviem sākt strādāt kopīgi. Ir jāpieslīpējas, nevar teikt, ka viss ir gludi un skaisti, bet tas ir tikai normāli, ka jebkurā jomā ir arī problēmas.

Domāju, ka ar laiku arī sadarbība ne vien starp institūtiem, bet arī fakultātēm kļūs vēl ciešāka, un jau tagad studiju procesā sadarbība ir nepārtraukta. Tāpat arī zinātnē – tieši tas pats. Piemēram, mūsu fakultāte kopā ar Inženierzinātņu un informācijas tehnoloģijas fakultāti jau ir realizējusi vairākus būtiskus projektus, tāpat arī kopā ar ekonomistiem. Šobrīd kopā ar Veterinārmedicīnas fakultātes kolēģiem strādājam pie kopīga projekta pieteikuma par medījamo pārnadžu gremošanas sistēmas parazītu izpēti.

Kādās programmās jaunieši varētu apgūt zinības, kas nepieciešamas darbam Meža nozarē?

Ja runājam par Mežsaimniecības bloka programmām, šīs zināšanas var apgūt visos līmeņos, sākot ar pamata – bakalaura līmeni, kad var kļūt par mežzinātņu bakalauru, iegūstot arī mežinženiera profesionālo kvalifikāciju, un inženierzinātņu bakalauru, tad studijas var turpināt maģistrantūrā un beigu beigās arī studēt doktorantūru programmā “Mežzinātne”. Tas pats ir kokapstrādes jomā. Kokapstrādes inženiera kvalifikācija un profesionālais bakalaurs, koksnes materiāli un tehnoloģijas maģistrantūrā, un tālāk jau doktorantūra tiem, kuri savu karjeru vēlas veidot pētniecībā un zinātnē.

Kādas inovatīvas lietas apgūst mācību procesā?

Tas, ko mums ir izdevies iedzīvināt pēdējo piecu gadu laikā, nepiesaistot Eiropas finanšu līdzekļus, – esam studiju procesu pārveidojuši par praksē balstītu studiju procesu. Tas nozīmē, ka Mežsaimniecības un Kokapstrādes blokā, tā sauktajos speciālajos kursos, ar vieslekcijām studiju darbā ir integrēti vieslektori no nozares, savukārt, lai studenti saprastu, kā praktiski notiek darbs ražošanā, laboratorijas un praktisko darbu, kā arī prakšu saturs tiek veidots maksimāli līdzīgs tam, kā šie procesi notiek ražošanā.

Daļā speciālo kursu ir praktiskās vai prakses apmācības, kas pietuvinātas reālam ražošanas procesam. Piemēram, medniecība, kas notiek gan auditorijā, gan reāli mežā un šautuvē, cirsmu darbi, kur teorētiskajam kursam seko reāls darbs ar meža tehniku un citi. Protams, mēs negatavojam meža mašīnu operatorus, bet studentiem ir trīs nedēļu praktiskās nodarbības mežā instruktora vadībā, kad viņi visi uz savas ādas izbauda un saprot, ko nozīmē darbs ar meža mašīnām. Pirmkārt, iepazīst mašīnu uzbūvi nevis video vai foto, bet dabā.

Gan mūsu puiši, gan meitenes paši ir sēdējuši forvarderā un harvesterā un ar to darbojušies. Tāds bija mans kā dekāna uzstādījums. Viegli negāja, lai visu nodrošinātu, bet nav tāda inženiera, kas, pabeidzis fakultāti un nav sēdējis meža mašīnā. Līdz ar to viņam uzreiz ir izpratne, kā tehnika darbojas.

Mēs negatavojam operatorus, kas profesionāli strādā, bet viņi iegūst izpratni, lai spētu vadīt ražošanu. Tieši tāpat ir ar jaunajām tehnoloģijām. Mums ir izveidots un pielāgota Latvijas valsts mežu apsaimniekošanas atbalsta platforma LVM GEO ar nepieciešamo programmnodrošinājumu, mežā studenti iemācās strādāt ar tādiem instrumentiem, ko izmanto praksē. Arī planšetdatoriem.

Ko vēl modernu un īpaši noderīgu apgūst topošie mežsaimnieki?

Mežsaimniecību blokā ir obligāta, protams, arī citās studiju programmās iekļauta, bezpilota gaisa kuģu jeb dronu apmācība.

Izejot no fakultātes, visiem mūsu mežsaimniekiem ir dronu pilotu tiesības. Viņi spēj praktiski ar droniem veikt mežu apsekošanu un citus nepieciešamos darbus.

Arvien vairāk attīstoties tehnoloģijām, būs mazāk jābrien pa mežu. Jau šobrīd var aizbraukt ar mašīnu uz mežu, pacelt dronu un veikt konkrētu uzdevumu – apsekot platību. Studentam nepieciešamas iemaņas, lai dronam sastādītu lidojuma plānu, lai varētu veikt tos uzdevumus, kas nepieciešami, lai ievāktu datus.

Arī citos profesionālajos kursos – koksnes zinātnē, sortimentu uzmērīšanā, sortimentācijā, taksācijā un meža inventarizācijā, kokaudzētavās, meža atjaunošanā utt. ir iekļauts praktiskais komponents. Ja IZM un vidējās izglītības iestādes kompetenču izglītības ieviešanā ir apguvušas ES finansējumu, realizējot projektus, tad mēs to esam izdarījuši ar savu iniciatīvu, saskaņā ar nozares pieprasījumu un atbalstu.

Cik šogad absolventu?

Mežsaimniecībā un kokapstrādē kopā šogad fakultāti absolvēja 112 jaunie speciālisti, noslēdzot fakultātes vadību kā dekānam, tas man ir rekords. Meža fakultāti katru gadu vidēji pabeidza 85-100 absolventu, bet šogad, ja pieskaita ziemas izlaidumu, 129, kas ir absolūts rekords. Mežsaimniekiem visiem ir tiesības vadīt dronus, mežu inženieriem – arī licences darbam ar motorzāģi, arī šīs iemaņas iemācās praksē. Apgūstot medniecību, studenti var nokārtot arī mednieku eksāmenus un iegūt mednieka un medību vadītāja apliecību. 

Studentiem ir visas iemaņas, lai iekļautos darba tirgū. Jāpiebilst, ka no 3.-4. kursa lielākoties visi jau strādā nozarē, jo speciālistu nozarē trūkst.

Mācību programmā iekļauta arī valsts aizsardzība…

Jā, savulaik, ja nemaldos, 2020. gadā, tā bija mana iniciatīva, vēl pirms Ukrainas kara sākuma.

Mēs esam vienīgā augstskola, kas bez jebkāda ārējā finansējuma, sadarbojoties ar Aizsardzības ministriju, pamatā ar Zemessardzes 52. kaujas atbalsta bataljonu, izveidojām apmācības programmu “Pamatzināšanas valsts aizsardzībā”.

Mans uzstādījums kā dekānam bija, ka kursā ir jābūt gan teorijai, gan praktiskām lietām, bet tā, lai ir dinamiski interesanti. Tāpēc tolaik programmas izveidē iesaistījām arī studējošo pārstāvjus. Apgūstot šo kursu, studentiem rodas vispārēja izpratne, kas attiecas uz valsts aizsardzības pamatlietām, un, kas šobrīd ir ļoti aktuāli, zināšanas rīcībai X stundā, tas, ko mēs kā pilsoņi varam darīt. Studenti iemācās, kā, neapdraudot sevi, var palīdzēt cietušajiem, ja notiek apšaudes vai raķešu uzbrukumi, kā pareizi rīkoties, ja ir sprādzienbīstami priekšmeti, utt. Tiek apgūta pirmā palīdzība, kad ir smagas traumas, amputēti locekļi, tas vairs nav pamata līmenis, ko māca autoskolā, bet jau praktiskais minimums kara medicīnā. Kursa ietvaros tiek runāts arī par patriotismu, bruņoto spēku uzbūvi un struktūru. Visas nodarbības vada bruņoto spēku instruktori.

Ja jau medicīna tiek pasniegta militārās medicīnas līmenī, tad kādas ir citas zināšanas, kas ir īpaši piemērotas kara situācijām, kas var noderēt civilajiem?

Ukrainas karam sākoties, bija situācija, kad ienaidnieks strauji uzbrūk, armija aiziet un cilvēki paliek aizmugurē, okupētajās teritorijās.

Studentiem tiek stāstīts, ko darīt, ko ne, ar ko sadarboties, kā runāt, lai neapdraudētu sevi, un kā tomēr var turpināt palīdzēt savas valsts aizstāvjiem.

Tā kā studenti ir topošie mežsaimnieki, tad viņiem ir arī praktiskās nodarbības mežā. Pamatlietas: orientēšanas mežā, maskēšanās. Lielākoties studenti atzinīgi novērtē, ka mums šāds kurss ir. Vienmēr jau atrodas kāds, kam kaut kas nepatīk, bet pārsvarā visi ir ieinteresēti apgūt šāda veida zināšanas. Mans uzskats, ka šādam kursam ir jābūt!

Droši vien pirms četriem gadiem bija grūti pierādīt, ka šāda lieta ir nepieciešama?

Godīgi sakot, bija pat zināma neizpratne no Aizsardzības ministrijas, sākumā viņi sacīja – mēs esam gatavi sagatavot speciālistus armijai un mums šādi speciālisti ir nepieciešami. Skaidroju, ka

mēs kā augstskola negatavosim speciālistus armijai, bet mans mērķis ir, lai mūsu topošie speciālisti, ja notiek, nedod dievs, tas, kas tagad Ukrainā, zina, kā X stundā rīkoties.

Arī bruņotajiem spēkiem ļoti var palīdzēt nozares cilvēki, kas tos mežus un infrastruktūru konkrētos reģionos pārzina, turklāt zina, kā viņi var palīdzēt, aizsargāt valsti.

Kādas ir jūsu turpmākās ieceres?

Ņemot vērā, ka ar 1.jūliju esmu pieņēmis izaicinājumu kļūt par augstskolas finanšu prorektoru, man galvenais, lai nākamā fakultātes vadība visu turpinātu attīstīt. Iesāktas daudzas lietas, tāpēc ir būtiski to visu noturēt un virzīt uz priekšu. Ja vērtējam kopumā praksē balstīto studiju procesu, tas prasa papildu darbu arī no pasniedzējiem, jo, protams, ir vienkāršāk vadīt nodarbības auditorijā, bet šajā situācijā – kopā ar studentiem ir jābrauc uz mežu. No otras puses – tā mēs varam sagatavot darba tirgū pieprasītus speciālistus.

Ja runājam par mežsaimniecības speciālistiem, tad jau trešajā, vēlākais ceturtajā kursā viņiem visiem jau ir darbavietas. Nozarē arvien trūkst šo absolventu.

Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.