Asociācijā arī skaidro, ka viena no Skurula apsūdzībām esot arī draudēšana par ievainojamību paziņot plašākai sabiedrībai ar masu mediju starpniecību. Asociācijas ieskatā tas ir nepieņemami, ka tiesa drošības pētniekam prasa maksāt izdevumus, kas radušies IT pārziņa atbildības rezultātā, turklāt, cenšoties Skurulu sodīt, jo Latvijas sabiedrība un CSDD sistēmas lietotāji uzzinātu par to, ka datu pārzinis nepietiekami aizsargā viņu datus un tie, iespējams, jau ir pieejami trešajām pusēm, norādīja asociācijā.
Lai gan notikumi risinājušies 2018.gadā, asociācijā norāda, ka jautājums ir aktuāls arī patlaban. Pēc asociācijas minētā nesen pieņemtajā Nacionālajā kiberdrošības likumā ir iekļauta koordinēta ievainojamību atklāšana, taču nekas nav minēts par drošības pētnieku aizsardzību no kriminālatbildības, tāpat nav minētas tiesības informēt sabiedrību par drošības ievainojamību, ja tā netiek novērsta. Tāpat likumā nav iekļauta arī drošības pētnieku apbalvošana par ievainojamību atklāšanu, pauž asociācijā.
Asociācijā vērš uzmanību, ka 2022.gada decembrī pieņemtajā Eiropas Savienības (ES) direktīvā, ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā ES, dalībvalstis tiek aicinātas ar valsts rīcībpolitiku, cik vien iespējams, risināt problēmas, kas skar ievainojamības pētniekus, tostarp to, ka tiem var tikt noteikta kriminālatbildība saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kā arī, ņemot vērā, ka fiziskas un juridiskas personas, kas pēta ievainojamību, dažās dalībvalstīs varētu būt pakļautas kriminālatbildībai un civiltiesiskajai atbildībai, dalībvalstis tiek mudinātas pieņemt pamatnostādnes par kriminālvajāšanas neīstenošanu pret pētniekiem informācijas drošības jomā un viņu darbību atbrīvošanu no civiltiesiskās atbildības.