Premjere: Antisemītisms, naids, konflikti un vardarbība nav tikai pagātne

Viņa norādīja, ka Ukrainā Krievija īsteno agresijas karu un noziegumus pret cilvēci. Premjere atzīmēja, ka tas notiek turpat, kur slepkavības pastrādāja arī 20.gadsimta totalitāro režīmu noziedznieki, tāpēc jāveltī visi spēki, lai stātos pretim ļaunumam visur, kur to redzam.

Siliņa akcentēja, ka holokausts ir atstājis neizdzēšamu rētu, kas stiepjas pār visu Eiropu, ieskaitot Latviju, kas zaudēja daļu Latvijas ebreju kopienu, zaudēja cilvēkus, kuri veidoja Latvijas sabiedrības pamatus un labklājību.

Premjere klāstīja, ka viņu priekšteči šeit bija dzīvojuši un strādājuši gadsimtiem. Savukārt upuru nākamās paaudzes būtu varējušas dot būtisku pienesumu mūsdienu Latvijai, tādēļ skumjās un sāpēs tiek godināta holokaustā nogalināto Latvijas cilvēku piemiņa.

"Mūsējo piemiņa. Tās bija Latvijas ģimenes, arī bērni, sirmgalvji, kuri kļuva par absolūtā ļaunuma upuriem. Es izsaku visdziļāko līdzjūtību Latvijas ebreju kopienai un visai ebreju tautai," sanākušajiem norādīja Siliņa.

Viņa pieminēja, ka pasākums notiek vietā, kur 4.jūlijā pirms 83 gadiem nodedzināts dievnams - Rīgas Horālā sinagoga, ar ko sākās nacistiskās Vācijas okupācijas varas īstenotais holokausts neatkarību zaudējušās Latvijas teritorijā. Siliņa piebilda, ka okupācijas režīma organizētajā genocīdā bija iesaistīti arī vietējie līdzskrējēji.

"Nevainīgu cilvēku masu slepkavības notika Biķernieku un Rumbulas mežos, un citviet. Šiem noziegumiem nav noilguma. Tie nedrīkst atkārtoties. Tos nedrīkst aizmirst. Tagad un mūžīgi mūžos Latvija pieminēs holokaustā nogalinātos ebrejus un viņu ciešanas. Tas ir mūsu svēts pienākums un atbildība," uzsvēra Ministru prezidente.

Viņa klāstīja, ka Latvija konsekventi ir nosodījusi 20.gadsimta totalitāro režīmu pastrādātos noziegumus pret cilvēci. Tāpat vienmēr tiks godināti drosmīgie Latvijas cilvēki, kuri glāba savus līdzcilvēkus, riskējot ar pašu dzīvību. Pateicoties Latvijas vēsturnieka, holokaustā izdzīvojušā Marģera Vestermaņa mūža darbam, Latvijā apzināti ap 700 ebreju glābēji, kuri pelnījuši visaugstāko cieņu un pateicību, uzsvēra premjere.

Tāpat viņa akcentēja, ka Latvija un citas valstis ir daudz darījušas, lai vairs neatkārtotos "šausminošie pagātnes notikumi", kuru sekas turpinām izjust. Siliņa aicināja noliekt galvas holokausta upuru priekšā, vienmēr rūpīgi sargāt viņu piemiņu, mācīt par Latvijas vēstures tumšajiem gadiem saviem bērniem, un iestāties par cilvēktiesībām, demokrātiju un likuma varu.

1941.gada 4.jūlijā, trīs dienas pēc nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanas Rīgā, Vācijas Drošības policijai un Drošības dienestam pakļautā vietējās palīgpolicijas vienība pēc nacistu rīkojuma nodedzināja Rīgas Horālo sinagogu kopā ar tur esošajiem cilvēkiem. Tajā pašā dienā nodedzināja arī citus ebreju dievnamus - par upuriem kļuva ne mazāk kā 400 cilvēku. 1990.gadā Latvijas Republikas Augstākā Padome nolēma noteikt 4.jūliju par Ebreju tautas genocīda piemiņas dienu.

Pirms kara Latvijā dzīvoja 93 000 ebreju. Nacistiskās okupācijas laikā no 1941. līdz 1945.gadam tika nogalināti vairāk nekā 70 000 vietējo ebreju un ap 20 000 šeit deportēto ebreju no citām Eiropas valstīm.

Padomju laikā Rīgas Horālā sinagogas drupas tika nojauktas, un to vietā ierīkots skvērs. 1980.gadu beigās šeit tika veikti izrakumi, un 1993.gadā ar Latvijas valdības, ebreju organizāciju un privāto personu atbalstu izveidots memoriāls - simboliskas sinagogas sienas ar izrakumos atrastajiem oriģinālā dekora elementiem. Blakus sinagogas drupām 2007.gadā tika atklāts piemineklis par godu vairākiem simtiem glābēju, kas, riskējot ar savu dzīvību, slēpa ebrejus no iznīcināšanas nacistiskās okupācijas laikā.