ĀM valsts sekretārs Pelšs kļūs par vēstnieku. Viņa vietā stāsies diplomāts Viļumsons

Pelšu amatā iecēla 2018.gada 10.jūlijā. ĀM valsts sekretāra pienākumus viņš sāka pildīt tā paša gada 15.augustā, un, kā uzsver ĀM, valsts sekretāra amatā devis ieguldījumu ārlietu dienesta pilnveidē un attīstībā, bet tagad turpinās darbu ārlietu dienestā vēstnieka amatā.

Ārlietu ministre Baiba Braže (JV) Viļumsona kandidatūru valsts sekretāra amatam virza apstiprināšanai 16.jūlija valdības sēdē.

Viļumsons ĀM valsts sekretāra vietnieka - politiskā direktora pienākumus veic no 2021.gada septembra. Braže norāda, ka Viļumsons ir apliecinājis sevi kā pieredzējis profesionālis. Viņa atzīmē, ka ar savu ilggadējo darbu ārlietu dienestā viņš ir sniedzis nozīmīgu ieguldījumu Latvijas drošības politikā un ārpolitikā. Ārlietu ministre uzsver, ka viņš ir ĀM darbinieku cienīts, "pašaizliedzīgs kolēģis, kuram piemīt vispusīgas prasmes un zināšanas".

ĀM skaidro, ka Viļumsonam ir ilggadēja darba pieredze diplomātiskajā un konsulārajā dienestā, pārstāvot valsts intereses starptautiskajās institūcijās. Viņam piemīt vadītāja prasmes, analītiskās spējas un sarunu vedēja kompetence. Viļumsons pārvalda angļu, vācu, krievu un franču valodu.

Viļumsons Latvijas ārlietu dienestam pievienojās 1996.gadā. Strādājis Drošības politikas nodaļā, vēlāk kļūstot par NATO nodaļas vadītāju. Bijis pirmais sekretārs Latvijas vēstniecībā ASV, kur strādājis ar drošības politikas jautājumiem laikā, kad Latvija sāka pievienošanās procesu NATO.

Viņš ieņēmis ĀM Drošības politikas departamenta direktora amatu, vēstnieka - pārstāvja Politiskajā un drošības komitejā Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā amatu. Viļumsons bijis arī ĀM Pirmā divpusējo attiecību departamenta direktors. Iepriekš bijis Aizsardzības ministrijas Aizsardzības politikas un plānošanas departamenta direktors.

ĀM atsaucas uz Valsts civildienesta likuma 37.panta pirmo un trešo daļu, proti, lai nodrošinātu labu pārvaldību, it sevišķi civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi un sabiedrības uzticību civildienestam, kā arī veicinātu ierēdņa kvalifikācijas izaugsmi, ierēdni, neizsludinot atklātu pretendentu konkursu un motivējot pārcelšanas pieļaujamību un lietderību, var pārcelt jebkurā citā ierēdņa amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku tajā pašā vai citā iestādē, izvērtējot ierēdņa viedokli.

ĀM aicinās šo jautājumu iekļaut 16.jūlija valdības sēdes darba kārtībā.